/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11132150t1h60d3.jpg)
ASV universitātes pētnieki atklājuši veidu, kā astronautu urīnu un elpu pārvērst praktiski izmantojamā plastmasā un pat ēdienā.
Zinātnieki pārvērtīs astronautu urīnu plastmasā un ēdienā (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījuma autors Marks Blenners ir apņēmies attīstīt to, kas patiesībā jau kādu laiku tiek praktizēts Starptautiskās kosmosa stacijas astronautu vidū – organisma atkritumu pārstrādi un otrreizēju izmantošanu.
Kā ziņo Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), pētnieku komanda nolēmusi organisma atkritumu pārstrādi pacelt jaunā līmenī un izpētījusi, ka ir iespējams otrreiz izmantot ne tikai astronautu izvadīto urīnu, bet arī izelpoto gaisu. Ar oglekļa dioksīdu no astronautu elpas zinātnieki plāno barot aļģes, kas rezultātā veidos lipīdus un citus taukus, ko sakombinējot ar urīnā atrodamajām vielām, iespējams radīt raugu. Savukārt ģenētiski modificējot raugu, ir iespējams radīt divas astronautiem svarīgas vielas – Omega 3 taukskābes un plastmasu.
Omega 3 taukskābes ir astronautiem svarīgas tāpēc, ka tās var pārvērst uztura bagātinātājos, kas palīdzēs astronautiem uzturēt savu organismu labā veselības stāvoklī.
Savukārt plastmasa ir galvenais izejmateriāls, lai ar 3D printēšanas tehnikas palīdzību varētu radīt kosmosa kuģa detaļas un instrumentus, atbrīvojot astronautus no sarežģītās izejmateriālu transportēšanas no Zemes uz kosmosa staciju.
Aļģes, kas nepieciešamas minētajam procesam, tiks glabātas sausā veidā un, pateicoties to nelielajam svaram, tās ir relatīvi viegli pārvietot un uzglabāt.
«Viena no lielākajām astronautu problēmām ir sarežģītā izejmateriālu un citu lietu nogādāšana kosmosa stacijā,» skaidroja Blenners.
NASA šī pētījuma izstrādei piešķīrusi 200 tūkstošus dolāru lielu finansējumu.
«Mēs domājam, ka trīs gadu laikā tiksim skaidrībā ar visiem problēmjautājumiem un tehniskajiem risinājumiem, kas pagaidām stāv mums priekšā,» piebilda Blenners.