Radio «Pieci.lv» raidījumā «Portrets» Raimonds Pauls (81) atklāja, ka pret savu gribu kandidējis uz Latvijas valsts prezidenta amatu gadā, kad šo pozīciju ieņēma Vaira Vīķe-Freiberga.
Izrādās, ka Raimonds Pauls savulaik kandidējis uz Valsts prezidenta amatu (121)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā ar Kristīni Komarovsku viņš pastāstīja, ka toreiz šī iniciatīva nav tikusi tālu. «Tur toreiz bija viena politiska spēlīte, par kuru es… kāpēc mana kandidatūra tur vispār parādījās. Starp citu, man bija Saeimā diezgan liels atbalsts, bet es paņēmu un uzgāju tribīnē, pateicu: «Paldies, kungi, mēs esam beiguši šo teātri.» Paldies Dievam,» skaidroja maestro.
Viņš sarunas laikā paziņoja, ka tolaik par kultūras ministru kļuva emociju iespaidā un priecājas, ka ir aizgājis no politikas un vairs nav saistīts ar šo jomu.
Kā zināms, komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Raimonds Pauls ir dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā.
Savas karjeras laikā Pauls rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, Alla Pugačova, grupām - «Credo» un «Remix» un citiem.
Viņš ir vairāk nekā 50 filmu mūzikas autors, kā arī radījis mūziku mūzikliem, baletiem, radio iestudējumiem un teātra izrādēm.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš ieņēma kultūras ministra amatu - no 1993. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis lūdza Paulu ieņemt viņa padomnieka vietu kultūras jautājumos. Šajā amatā viņš bija līdz 1998. gadam.
Par savu darbu maestro saņēmis arī dažādus apbalvojumus, tostarp trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas valsts labā, bet Latvijas ierakstu gada balvas organizētāji 2000. gadā maestro piešķīra balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.