Krīzes rezultātā, kas Spānijā izvērsusies pēc Katalonijas neatkarības referenduma, Katalonija varētu iegūt vēl plašāku autonomiju, svētdien intervijā ziņu aģentūrai «The Associated Press» atzina Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss, vienlaikus noraidot iespēju, ka reģions varētu kļūt neatkarīgs.
Vaicāts par Spānijas pēdējo desmitgažu smagākās politiskās krīzes rezultātu, ministrs sacīja - viņš neuzskata, ka Spānija sadalīsies, tomēr krīze potenciāli var novest pie Katalonijas pašpārvaldes paplašināšanās.
«Es izslēdzu pilnīgu neatkarību, bet ne lielāku autonomiju, pat zinot, ka viņi jau šobrīd ir reģions ar vienām no lielākajām pilnvarām un kompetencēm ne tikai Spānijā, bet pasaulē kopumā,» viņš sacīja.
Ministrs arī norādīja, ka Katalonijas līdzšinējais premjerministrs Karless Pudždemons, kuru Madride atstādinājusi no amata, vairs šo amatu neieņem, «lai arī ko viņš teiktu».
Dastiss arī pauda pārliecību, ka Katalonijas ierēdņi neatzīs Pudždemona pilnvaras, ja viņš ignorēs Spānijas valdības rīkojumu un pirmdien ieradīsies darbā.
Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21. decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.
Šobrīd nav skaidrs, vai Katalonijas neatkarības atbalstītāju partijas, kurām ir vairākums reģiona parlamentā, vēlēšanās piedalīsies vai tās boikotēs.
Katalāņu separātistiem «vajadzētu padomāt divreiz», pirms viņi noraida vēlēšanas, jo tās tiks sarīkotas atbilstoši likumam. «Līdz ar to rezultāti pēc tam būs jārespektē», sacīja Dastiss.
