Baltijas valstis nesaņems ES atbalstu sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras projektiem (199)

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, tā noticis tādēļ, ka trīs Baltijas valstis nav spējušas vienoties par kopīgu reģionālo projektu. Vienlaikus viņš norādījis, ka šī situācija jāvērtē kā «vēl viena jauna iespēja».

«Tas skaidri parāda, ka mums nav reģionālas vienošanās, un tas nozīmē, ka [Lietuvas] mērķis optimizēt mūsu termināļa izmaksas joprojām paliek aktuāls. Bet saraksts noteikti nav vienīgā iespēja. Iekļaušana sarakstā varbūt sniedz psiholoģisku komfortu, bet reālu ekonomisku labumu nedod. Tā būtu tikai biļete cīņai par ES atbalstu, bet šis atbalsts gāzes infrastruktūrai no politiskā viedokļa sarūk,» viņš spriedis, secinot, ka tagad jārunā par «jauna posma sākumu».

Lietuva pavasarī pieteica iekļaušanai sarakstā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, cerot saņemt finansiālu atbalstu līdz 150 miljonu eiro apmērā, kas ļautu samazināt gāzes cenas Lietuvas un visu Baltijas valstu patērētājiem.

Pēc Vaičūna teiktā, sarakstā sākumā bijuši visu Baltijas valstu projekti, bet pēdējā variantā atlikuši tikai Igaunijas un Latvijas projekti.

«EK vēstījums visam mūsu reģionam bija tāds - ja mēs vienojamies par konkrētu reģionālu risinājumu ilglaicīgai gāzes piegāžu drošības garantēšanai pēc 2024.gada, tad šāds variants varbūt arī varētu iekļūt sarakstā. Bet vienošanās nav, tātad arī šāda projekta nav,» sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs.

Ja Klaipēdas terminālis būtu iekļauts PCI sarakstā, tas pavērtu ceļu lūgt atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta «Connecting Europe Facility» (CEF).

Kad trīs Baltijas valstis līdz šim rudenim tā arī nespēja vienoties par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli un līdz ar to zuda iespēja lūgt ES atbalstu Lietuvas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai, termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» noalgoja konsultantus, kuri izstrādā Lietuvai iespējamos sašķidrinātās dabasgāzes importa scenārijus nākotnei.

Starptautiskās kompānijas «Poyry Management Consulting» struktūrvienība Lielbritānijā atbildēs uz jautājumu, vai Lietuvai var būt savs gāzes terminālis pēc 2024.gada, kad beigsies termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Par kuģa nomu «Klaipedos nafta» gada laikā maksā 68,9 miljonus dolāru (aptuveni 58,3 miljonus eiro), bet desmit gadu laikā šī summa sasniegs 689 miljonus dolāru (aptuveni 583 miljonus eiro). «Hoegh LNG» ne tikai iznomājusi Lietuvai kuģi ar visu apkalpi, bet arī nodrošina tā pārvaldību un apkopi.

Sarunas par reģionālo gāzes infrastruktūru sākās jau 2006.gadā, kad Baltijas valstis norunāja izvērtēt ideju par reģionāla termināļa būvniecību, bet, nepanākot vienošanos, lietuvieši Klaipēdā uzcēla savu termināli.

Vēlāk Lietuva aicināja kaimiņvalstis atzīt šo termināli par reģionālo un tā pavērt iespējas ES atbalsta saņemšanai, bet tam nepiekrita Igaunija, vēloties celt savu termināli Paldiskos, tādēļ Lietuva bija ar mieru, ka Igaunija celtu mazāku termināli un ES atbalstu varētu lūgt gan abiem termināļiem, gan Inčukalna gāzes krātuvei Latvijā.

Taču, kad Latvija vasaras nogalē nolēma atlikt līdz nākamajam gadam izšķiršanos, vai atbalstīt Baltijas valstu vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka uzskata to par laika novilcināšanu un Viļņa meklēs alternatīvas, kas ļautu gāzes lietotājiem samazināt termināļa uzturēšanas nastu.