Valsts budžetam ir jāatbilst Satversmes ievadā ietvertajām Latvijas valsti raksturojošām vērtībām, šodien notiekošajā Satversmes tiesas (ST) konferencē «Valsts budžeta konstitucionālā kontrole» pauda ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
ST priekšsēdētāja: budžetam ir jāatbilst Satversmes ievadā ietvertajām Latviju raksturojošajām vērtībām (57)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konferences tēma tiek apskatīta no četru Eiropas Savienību (ES) valstu - Francijas, Beļģijas, Čehijas un Latvijas - pieredzes perspektīvas.
Konferenci ar uzrunu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Viņa norādīja, ka Saeimas un ST darba mijiedarbība palīdz veidot labāku un ilgtspējīgāku likumdošanu, kas ir pamats iedzīvotāju labklājībai un valsts izaugsmei. Mūrniece uzsvēra, ka sociāli atbildīgas valsts principa ievērošana, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, ir tiesiskas valsts pazīme.
Ziemele savā uzrunā vērsa uzmanību, ka pati Satversme nosaka, kādam jābūt demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošam valsts budžetam. Viņa norādīja, ka tam jānodrošina gan valsts varas atzaru līdzsvara un atsvara sistēma, gan cilvēka pamattiesību aizsardzība un vienlīdzības principa ievērošana. Turklāt valsts budžetam ir jāatbilst Satversmes ievadā ietvertajām Latvijas valsti raksturojošām vērtībām. Viņa uzsvēra, ka likumdevējam ir jāpārliecinās, vai valsts budžets sekmē Satversmē noteikto konstitucionālo principu un vērtību īstenošanu. Viņa pauda viedokli, ka Satversmes vērtībās pamatots valsts budžets vairo sabiedrības uzticību valstij.
Klātesošos uzrunāja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), kurš pievienojās iepriekš paustajam, it īpaši tam, ka valsts budžeta izstrādē ir jāņem vērā Satversmē nostiprinātais sociāli atbildīgas valsts princips.
Konferences turpinājumā ar priekšlasījumu uzstājās Francijas Valsts padomes padomnieks, Valsts padomes Finanšu departamenta priekšsēdētājs Žans Gāreminks. Viņš sniedza izvērstu ieskatu, kā Francijā notiek budžeta likumprojekta plānošana, apspriešana, pieņemšana un tā konstitucionālā pēcpārbaude. Savā priekšlasījumā viņš uzsvēra, ka budžeta likumprojektā ir jāspēj noteikt un samērot valsts prioritātes. Valsts budžetam ir jāatbilst konstitūcijā ietvertajiem pamatprincipiem, tostarp godīguma principam.
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās arī Beļģijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Žans Spretels un Čehijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Jirži Zemaneks, kuri dalījās savas valsts pieredzē, skaidrojot valsts budžeta konstitucionālās kontroles mehānismus. Konferencē priekšlasījumus sniedza arī ST tiesnesis Jānis Neimanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka un Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Juridisko komisiju.