Sabiedrībā iemīļotais dziedātājs un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs ceturtdien dodas uz Vāciju, lai tur Šaritē klīnikā veiktu izmeklējumus un, iespējams, arī turpinātu vēža ārstēšanu. Šobrīd uztraukums un bailes ir mazākas nekā vēlme uzzināt, ko teiks mediķi un kāds būs turpmākais ārstēšanās plāns un procentuālā iespējamība izārstēties.
Valters Frīdenbergs atklāj, ka nekad nav baidījies un satraucies par to, kas ir priekšā, jo uzskata, ka ir lietas, kas ar mums katru notiek. «Mēs nejautājam, kāpēc saaukstējāmies, dabūjām klepu un iesnas, un vēzis arī ir slimība, tikai ar citām komplikācijām un ietekmi uz organismu. Tā ir pie manis atnākusi, ar to šobrīd ir jācīnās, tāpēc nedomāju, kāpēc tas notika, bet kā ar to tikt galā,» mērķtiecīgi saka mūziķis.
Visu mūžu Valters darbojies, lai sniegtu prieku citiem, jo citādi viņš neprot un arī negrib. Viņš vēlas atbraukt atpakaļ no klīnikas vesels un darīt tieši to pašu, ko šobrīd, – kāpt uz skatuves, vadīt pasākumus un televīzijas raidījumu, jo tās ir lietas, kas viņu piepilda ar labām sajūtām. Ja to nedarītu, varētu uzreiz no visiem atvadīties.
Mūziķis ir piedzīvojis arī vizuālās pārmaiņas, jo viena no ķīmijterapijas blaknēm ir matu, skropstu un uzacu izkrišana, taču arī par to viņš nesatraucas. «Mati ataug. Nu jau kaut kāda pūka ir izveidojusies, un arī uzacis ir ataugušas. Uzskatu to par labu zīmi, jo tas nozīmē, ka ķermenis attīrās, cīnās un dara pats savas lietas. Paies laiks, un atkal viss būs labi,» tā savu izskatu komentē pazīstamais dziedātājs.
Valters ar smaidu skatās uz visu, kas viņu gaida un ir saistīts ar ārstēšanos. Daudzi cilvēki vaicājot, kā viņš var ar smaidu piecelties, pavadīt dienu, doties uz ķīmijterapiju un iespēju robežās arī atnākt no tās, taču tāds Valters ir – vieglāk esot skatīties pozitīvi, nevis domāt par to, kāpēc viņu skāra šī slimība.
Lai varētu doties uz izmeklējumiem un ārstēšanu Vācijā, cilvēki ziedoja naudu šim mērķim, un Valters Frīdenbergs joprojām nespēj noticēt, ka tas noticis tik ātri. «Ceru, ka saziedotā summa būs pietiekama, lai varētu teikt, ka esmu vesels. Varu teikt lielu paldies, taču ar to noteikti nepietiks,» pateicības pilns ir mūziķis.
«Ja arī reizēm ir grūti un slikti, jācenšas domāt, ka pienāks brīdis, kad atkal viss būs kārtībā, ka atkal būs viegli celties no rīta, darīt ikdienas lietas un dzīvot ar cerību,» ar šādu novēlējumu un dzīvesziņu Valters Frīdenbergs arī dodas uz klīniku Vācijā.