Nesen medijos izskanēja uz 2000. gadā balstīta pētījuma veidots viedoklis, ka alus cilvēka veselībai ir labs. Tika minēts, ka alus samazina sirds slimību risku, kā arī uzlabo smadzeņu veselību. Lai arī mums visiem gribētos šai ziņai noticēt un vieglu sirdi atkorķēt alus pudeli, tomēr būtu prātīgi pierādījumus aplūkot ar kritisku aci.
Pētījums, uz kura balstīta šī ziņa, publicēts zinātniskajā žurnālā “The American Journal of the Medical Sciences”, un tajā rakstīts: “Antioksidantu daudzums alū ir tāds pats kā vīnā, tomēr daži no šiem antioksidantiem ir atšķirīgi, jo mieži un apiņi, kas tiek izmantoti alus brūvēšanā, satur flavonoīdus, kas atšķiras no tiem, kas rodas vīna brūvēšanas laikā.”
Medijos arī tika vēstīts, ka alus var samazināt diabēta un sirds slimību risku, aizsargā kognitīvo funkciju un paaugstina tā saucamā labā holesterīna līmeni organismā. Tiesa, nav saprotams, vai žurnālisti šeit citē pētījumu vai kādu uztura ekspertu.
Tāpēc, pirms sakām, ka alus ir labs cilvēka veselībai, jānoskaidro, kādas ir alus sastāvdaļas.
Alus tiek brūvēts no četrām pamatsastāvdaļām: graudiem (parasti miežiem, bet var būt arī citi graudi), apiņiem, rauga un ūdens.
Alus satur arī mikroelementus, ko sauc par polifenoliem. Daži no šiem polifenoliem, piemēram, flavanoīdi, flavanoli un fenola skābes, ir vērtīgi cilvēkam, tomēr lielākā daļa pētījumu par šīm vielām ir pievērsusies nevis alum, bet vīnam.
Tomēr kāpēc tieši alus tiek uzskatīts par veselīgu? Vai tas tiešām samazina sirds slimību risku? Lielākajā daļā pētījumu ir minēts, ka alus un vīna samērīga lietošana patiesi var uzlabot sirds veselību. Vai alus uzlabo arī smadzeņu veselību? Šeit ir nedaudz sarežģītāk. Nesenā pētījumā, kas aptvēra 30 gadu ilgu laikaposmu, kurā tika novēroti 550 vīrieši un sievietes, atklājās, ka alkohola lietošana pat samērīgā daudzumā tiek asociēta ar negatīvām izmaiņām smadzenēs.
Alkohols un mirstība
Iepriekšējos pētījumos zinātnieki lielākoties vēstīja, ka atturībnieki vidēji dzīvo mazāk nekā “svētdienas dzērāji”, bet alkoholiķu vidū mirstība atkal ir augstāka. Tomēr pēdējos pētījumos zinātnieki pierādīja, ka mirstība patiesībā ir lineāra, proti, jo vairāk cilvēks dzer, jo īsāks ir viņa mūžs. Vienīgā vecuma grupa, kurai mērena alkohola lietošana, šķiet, nāk par labu, ir cilvēki virs 65 gadiem.
Jāatzīmē, ka Lielbritānijā ieteicamais alkohola daudzums uz vienu cilvēku ir 14 vienības jeb aptuveni piecas pintes 5 procentus stipra alus nedēļā.
Noslēgumā ir vērts atklāt, ka visas cilvēka veselībai derīgās vielas, kas atrodamas alū, ir iespējams uzņemt arī ar nealkoholiskajiem dzērieniem un ēdieniem. Tieši tāpēc ir vērts reizēm kritiski izvērtēt satraucošus un skandalozus virsrakstus, nevis akli ticēt visam, kas rakstīts medijos.
