Pēc statistikas datiem, līdz pat 90% Latvijas iedzīvotāju vieglākā vai smagākā formā slimo ar kariesu.
Slimi zobi grauj veselību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzi cilvēki apmeklē zobārstu tikai tad, kad zobā jau ir nopietns bojājums. Bieži viņus piespiež to darīt neciešamās sāpes. Stomatologi ir nobažījušies, ka daudzi nav informēti, kā saglabāt zobu veselību, ir nevērīgi pret zobu kopšanu, laikus negriežas pie zobārsta, neveic profilaktiskās apskates un neapmeklē zobu higiēnistu.
Lēnām pielavās kariess
Tik daudzi Latvijas iedzīvotāji slimo ar zobu kariesu, lai gan vairumā gadījumu no tā iespējams izvairīties. Kariesu izraisa zoba aplikuma baktērijas, kuras, iedarbojoties uz ogļhidrātiem, veido kaitīgas skābes, kas bojā zobu emalju. Par šīs slimības cēloni uzskata arī minerālvielu samazināšanos zobu emaljā jeb demineralizāciju, kuras rezultātā zobu emaljā rodas mikroplaisas. Kariesa ietekmē zobu cietajos audos rodas mīksti perēkļi. Ja kariesa dobums sācis veidoties zoba cietajos audos, tas pats no sevis nepāriet, bet gan kļūst dziļāks, plešas platumā, tuvodamies arvien vairāk zoba pulpai. Zoba kronīša sienas ap kariesa perēkli kļūst plānākas un ēdot nolūst. Rezultātā mutē paliek tikai zoba sakne.
Kariesu sākumā grūti saskatīt ar neapbruņotu aci, it sevišķi, ja tas lokalizējas divu zobu saskares vietā. Arī sāpju nav. Bojājumam kļūstot dziļākam, rodas sāpes no saldumu ēšanas, bet, vairāk padziļinoties, arī no karstuma un aukstuma. Kā skaidroja zobārsts Aldis Rozenblats, ja rodas sāpes no temperatūras izmaiņām, tas lielākoties nozīmē, ka zoba bojājums ir dziļš un atrodas tuvu zoba pulpai (taču ir gadījumi, kad tas var liecināt par pastiprinātu zobu jutīgumu). Tad var sākties zoba pulpas iekaisums. Sāpes kļūst lēkmjveida, it sevišķi tās pastiprinās vakaros un naktīs. Šādas sūdzības norāda, ka zoba bojājums ir stipri ielaists, un ārstēšana jau saistās ar pulpas izņemšanu. Svarīgi zoba kariesu izārstēt, iekams tas vēl nav nonācis līdz pulpai un izraisījis iekaisumu. Zobs, kuram izņemta pulpa, kļūst tumšāks, trauslāks, tātad var ātrāk nolūzt, bet galvenais, tāda zoba saknes galā var rasties hronisks iekaisums un sastrutojums. Savlaicīga ārstēšana pasargā pulpu no saslimšanas. Zobam, kuram ir vesela, dzīva pulpa, sakņu galos žokļa kaulā neattīstās iekaisuma perēkļi un sastrutojumi. Iztīrot mazus kariesa defektus, cilvēkam nesāp un stomatologam ir daudz vieglāk izveidot pareizas formas dobumu, kur plomba turas gadiem ilgi un pasargā pulpu no iekaisuma.
Bojāti zobi var izraisīt smagas slimības
Ja zobus neārstē, pulpa ar laiku atmirst un infekcija no mutes dobuma caur pulpas dobumu un saknes kanāliem nonāk žokļa kaulā, radot tur iekaisumu, kas sākumā sāpes nerada. Bet šāds hronisks iekaisuma perēklis žokļa kaulā ir kaitīgs veselībai, un tāpēc, lai izsargātos no smagām komplikācijām, nedzīvi zobi ar atmirušu pulpu jāizrauj, negaidot sāpju un pietūkuma rašanos audos. Bieži vien cilvēkiem, kuriem mutē ir zobi ar atmirušu pulpu un vecas apdrupušas zobu saknes, ir ilgstoši paaugstināta temperatūra, sliktas asins analīzes (paaugstināta asins grimšanas reakcija), palielināti limfmezgli. Slimie zobi ir cēlonis reimatismam, nieru iekaisumam un citām smagām organisma slimībām, no kurām grūti izārstēties. Daudzi nesaprot, ka nieka zobs var sagraut visu organismu.
Sakņu kariess higiēnas kļūdu dēļ
Zobu sakņu kariess ir bojājums zobu kakliņa rajonā, kas vispirms parādās zoba redzamajā daļā un uz atklātās saknes daļas, radot iekaisumu. Šo kariesu biežāk novēro gados vecākiem cilvēkiem. Ja to neārstē, var atsegties zoba saknes — smaganu malas atkāpjas, un atklājas saknes virsma. Uz atklātās saknes vispirms parādās dzeltens plankums, kas maina krāsu līdz tumši brūnai. Sakņu kariess parasti ir cilvēkiem, kuri neievēro mutes dobuma higiēnu. Atsegtas zoba saknes vairāk pakļautas baktēriju iedarbībai.
Nedzīvie zobi — infekcijas perēklis
Ļoti bieži nedzīvie zobi ar atmirušu pulpu rada akūtu sastrutojumu žokļa rajonā ar plašu audu pietūkumu. Tas ir hronisks iekaisuma perēklis organismā. Lai to likvidētu, reizēm nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Zobārsts Māris Bērziņš atzīst, ka ir stomatologi, kuri uzskata, ka nedzīvos zobus labāk izraut un to vietā ievietot implantus.
Kā ārstēt kariesu
Bojā gājušie zoba cietie audi nekad neatjaunojas. Vienīgais, ko var darīt, ir ar urbi iztīrīt visus atmiekšķējušos, bojātos audus un pēc tam dobumu piepildīt ar plombējamo materiālu.
Lai mazinātu mikroplaisiņu rašanos un tādējādi arī kariesa risku, jārūpējas par zobu emaljas nodrošināšanu ar minerālvielām. Tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotu zobu pastu.
Pretkariozās zobu pastās ir fluorīdi, kas stiprina zobu emalju, nomāc baktēriju vielmaiņu un neitralizē skābes, kas kaitē zobiem.
Pretiekaisuma zobu pastu sastāvā ir ārstnieciskie augi, piemēram, kumelītes, kliņģerītes, rozmarīns. Tās samazina smaganu asiņošanu un iekaisumu mutē. Ir zobu pastas, kurām pievienots koenzīms Q10, kas palīdz periodonta slimību gadījumā, jo samazina smaganu asiņošanu.
Zobu pastās pret zobakmeni pievienotas aktīvas vielas, kas kavē kalcija fosfāta nogulsnēšanos uz zobu virsmas un zobu aplikuma mineralizāciju. Tās nelikvidē zobakmeni, tikai aizkavē tā veidošanos.
Zobu pastas jutīgiem zobiem satur stroncija hlorīdu un kālija nitrātu, kuri samazina jutīgumu un nervu šķiedru uzbudināmību.
Baltinošajās zobu pastās ir fermenti un abrazīvas daļiņas, kas nedaudz atjauno zobu dabisko baltumu.
Balinošās zobu pastas jālieto, tikai konsultējoties ar savu stomatologu, jo tās var izraisīt zobu jutīgumu un smaganu iekaisumu.
Der zināt
Košļājamās gumijas vairo siekalu izdalīšanos, tā uzlabojot mutes pašattīrīšanos. Ieteicamas tādas, kurās nav cukuru, kas veicina baktēriju attīstību. Ja pēc maltītes nav iespējas iztīrīt zobus, vēlams pakodīt košļājamo gumiju, taču tas neaizvieto zobu tīrīšanu.