Pāris gadu vecs stārķis pagājušo ziemu pavadījis tepat Iecavas apkaimē – mājās «Cīrulīši».
«Cīrulīšu» svētelim garšo reņģes.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ap mūsu mājām ir daudz stārķu ligzdu. Visi iemītnieki pagājušajā rudenī jau laikus devās uz siltākām zemēm, bet šis palika tepat. Ik pa laikam līdz pat vēlam rudenim viņš nāca uz mūsu mājām, meklēdams ko ēdamu. Tuvojās aukstums, tāpēc putna glābšanas nolūkos «noorganizējām» ķeršanu. Kāds paziņa, kurš bērnībā teicās putnus ķēris ar cilpām, solījās palīdzēt. Kopīgiem spēkiem mums tas izdevās. Laikus bijām paspējuši stārķi notvert, jo tuvākajās dienās sākās liels aukstums. Putns būtu nosalis,» stāstīja Laimonis Žogla, «Cīrulīšu» saimnieks. Sākotnējā neziņā viņš zvanījis arī Rīgas zooloģiskā dārza darbiniekam Ingmāram Līdakam, izjautājot, ar ko putns jābaro. «Visu ziemu cītīgi pirkām savam stārķim reņģes, kuras viņš labprāt ēda. Ar vistām putns sadzīvoja labi un no mums arī nebaidījās, kaut gan rokā nedodas vēl joprojām,» skaidroja iecavnieks. «Cīrulīšos» svētelis iesaukts par Ansi, bet Laimonim pēdējā laikā radušās aizdomas, ka putns tomēr varētu būt sieviešu kārtas. Arī tagad, kad sugasbrāļi cītīgi vij ligzdas, Ansis ik pa laikam iegriežas «Cīrulīšos» pēc uzkodām, bet par savas ģimenes dibināšanu vēl nedomā. Reiz, kad pāris dienu Ansis neesot bijis mājās, putns vienā ēdienreizē esot spējis apēst 17 zivju. L. Žogla stāstīja, ka šāds gadījums ar stārķi bijis Iecavas stacijā, kad putns pie mājas nodzīvojis pāris gadu un tikai tad aizlidojis.