Izsolīs "KVV Liepājas metalurgs" mantu un iekārtas; sākumcena 2,4 miljoni eiro

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS "KVV Liepājas metalurgs" piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt "KVV Liepājas metalurgam" piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019. gada 10. janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Otrajā izsolē, kuras sākumcena ir 228 832 eiro, plānots izsolīt "KVV Liepājas metalurgam" piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā - Brīvības ielā 93, Brīvības ielā 93A, Brīvības ielā 95A un Brīvības ielā 97A.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 232 vienības, tostarp mēbeļu komplektus, telekomunikāciju sistēmas, biroja tehniku, tiltu celtņus, ģeneratoru u.c.

Izsoles solis ir noteikts 2300 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019. gada 10. jāiemaksā nodrošinājuma summa 22 883,2 eiro apmērā, kas ir 10% no novērtējuma.

Abas izsoles tiks slēgtas 2019.gada 21.janvārī plkst.13.

Jau ziņots, ka šā gada 18. decembrī Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par esošo situāciju "KVV Liepājas metalurgā". Pēc sēdes EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt "KVV Liepājas metalurga" teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi "KVV Liepājas metalurga" teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot "KVV Liepājas metalurga" ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis "KVV Liepājas metalurgs".

Viņš norādīja, ka EM ne vēlāk kā 2019. gada janvāra beigās atgriezīsies valdībā ar jaunu informatīvo ziņojumu par "KVV Liepājas metalurgu". "Cerams, ka tad būs pamats konkrētiem lēmumiem," piebilda Eglītis.

Kā ziņots, EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA "FeLM" augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

"Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē," augustā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums "FeLM".

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 20. martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 28. martā "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma "British Steel" vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu "KVV Liepājas metalurga" mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst "British Steel", "Greybull Capital" un Igaunijas uzņēmums "Baltic Metal Holding" 17. aprīlī vēstulē "KVV Liepājas metalurga" administratorei Vitai Dikai, "FeLM" valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai "Citadele" apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī.

Uz augšu