EP vērtēs ieceri iesaldēt ES maksājumus dalībvalstīm, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju

Eiropas Parlamenta plenārsēde Strasbūrā.

FOTO: EPA/Scanpix

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā nākamnedēļ debatēs un balsos par noteikumiem, kas paredz iesaldēt Eiropas Savienības (ES) maksājumus dalībvalstīm, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.

Iecere paredz - Eiropas Komisijai (EK) konstatējot, ka "vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu" kādā no valstīm apdraud ES budžetu, tā varēs ierosināt samazināt avansa maksājumus vai apturēt maksājumus no ES budžeta. Šāds lēmums būtu jāapstiprina EP un dalībvalstu ministriem ES Padomē.

EP Budžeta (BUDG) un EP Budžeta kontroles (CONT) komiteju deputāti EK izstrādāto noteikumu projektu rosina papildināt ar garantijām, kas dalībvalstīm liktu īstenot uzņemtās saistības un turpināt maksājumus, piemēram, pētniekiem vai nevalstiskajām organizācijām pat tad, ja tās vairs nesaņemtu paredzētos ES līdzekļus.

EP deputāti arī balsos par priekšlikumu 2021.- 2027. gada daudzgadu budžetā (#MFF) palielināt finansējumu Tiesību un vērtību programmai līdz 1,834 miljardiem eiro, tā teju trīskāršojot EK piedāvāto summu - 642 miljonus eiro.

Līdzekļi tiktu atvēlēti demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību stiprināšanai ES, tostarp arī atbalstot šajās jomās aktīvās nevalstiskās organizācijas.

EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komitejas deputāti ierosinājuši noteikt, ka valstis, pret kurām uzsāktas pārkāpuma procedūras saistībā ar tiesiskuma nodrošināšanu, zaudētu tiesības pašas apsaimniekot šim nolūkam paredzētos līdzekļus.

Viņi arī vēlas noteikt paātrinātu procedūru atbalsta piešķiršanai demokrātijas veicināšanai valstīs, kurās apdraudētas ES pamatvērtības.

Debates par šiem noteikumiem EP plānotas 16. janvārī, bet balsojums - 17. janvārī.

Jau vēstīts, ka EK pērn sāka pret Poliju procedūru, kas var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

Brisele apgalvo, ka Polijas īstenotās tiesu sistēmas reformas esot drauds demokrātijas principiem un likuma varai. Savukārt Polijas konservatīvā valdība uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

Tāpat pērn EP aicināja dalībvalstis saskaņā ar Līguma par ES 7. pantu noteikt, vai Ungārijā pastāv ES vērtību pārkāpuma draudi. Ziņojumā tika apgalvots, ka Ungārijas premjera Viktora Orbāna valdības rīcība novedusi pie nopietnas situācijas pasliktināšanās likuma varas, demokrātijas un pamattiesību ievērošanas jomā.

EK savos priekšlikumos nākamajam ES daudzgadu budžetam, ierosinājusi fondu finansējumu saistīt ar likuma varas ievērošanu, kas tiek vērtēts pretrunīgi.

Uz augšu