FKTK padomnieks: "FinCEN" varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret "ABLV Bank" (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"ABLV bank" logo.
"ABLV bank" logo. Foto: Reuters / Scanpix

Ja Latvijai izdotos pārliecināt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN"), ka "ABLV Bank" akcionāri faktiski vairs finanšu sektorā nedarbojas un bankas likvidācija būs caurspīdīga, tad ASV puse varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret šo banku, raidījumam "Nekā personīga" pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

"FinCEN" pirms gada paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tomēr "FinCEN" 2018. gada februārī publiskotais ziņojums bija tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai būs jāpieņem lēmums, vai sankcijas ieviest vai priekšlikumu tomēr atsaukt.

FKTK padomnieks Lagzdiņš raidījumam atzina, ka "FinCEN" varētu atsaukt savu priekšlikumu sankciju ieviešanai, ja Latvijas pusei šo ASV institūciju izdotos pārliecināt, ka "ABLV Bank" tiešām ir anulēta licence, akcionāri nekādā veidā nav transformējuši savus aktīvus, nav veidojuši jaunas institūcijas un pastarpināti neturpina darbu finanšu sektorā un dolāru maksājumu biznesā.

"Es domāju, ka [tādā gadījumā] "FinCEN" būtu ļoti atsaucīgi un būtu ļoti priecīgi atsaukt šo viņu priekšlikumu," raidījumam pauda Lagzdiņš.

"Nekā personīga" arī vēstīja, ka "FinCEN", piemēram, pirms dažiem gadiem atsaucis priekšlikumu par sankcijām pret kādu Andoras banku.

2015. gadā ASV finanšu institūcija publiskojusi ziņojumu par Andoras ceturto lielāko banku "Banca Privada d'Andorra", rosinot pret to ieviest sankcijas. ASV apgalvojusi, ka banku gadiem ilgi izmantojuši Venecuēlas politiķi un amatpersonas, lai slēptu un legalizētu vairāk nekā četrus miljardus ASV dolāru. Caur Andoras banku naudu atmazgājuši arī kukuļņēmēji no Krievijas un cilvēktirdzniecības grupējums no Ķīnas.

Nākamajā dienā pēc "FinCEN" ziņojuma Andoras valsts pārņēmusi banku, apcietinājusi tās vadītāju un atlaidusi citus direktorus. 12 mēnešu laikā pabeigts pēdējo septiņu gadu klientu un darījumu audits un ap 1000 klientu atzīti par aizdomīgiem. Labā bankas daļa pārdota investoram.

Pēc tam "FinCEN" savu ziņojumu atsaucis, jo vairs nav pastāvējusi banka, pret ko sankcijas ieviest.

Vairākiem desmitiem Andoras privātbankas klientu izvirzītas apsūdzības, bet bankas īpašnieki nesekmīgi vērsušies tiesā pret "FinCEN", vēsta "Nekā personīga".

» Par "ABLV" likvidatoru kļūst LU profesors un jurists Ringolds Balodis; alga 19 000 eiro mēnesī

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iesaistītajām iestādēm līdz nākamās nedēļas trešdienai, 20. februārim, licis vienoties par "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju.

Kā iepriekš pēc koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja premjers, līdz šim FKTK un Kontroles dienests nav varējuši šajā jautājumā vienoties, līdz ar to Latvija un mūsu sabiedrība zināmā mērā ir kā "ķīlnieki", jo šadā situācijā ir drauds nonākt "pelēkajā sarakstā", kas smagi iedragātu ekonomiku, skaidroja politiķis.

Kariņš atzina, ka jautājums par "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju pašlaik ir svarīgākais "Moneyval" rekomendāciju kontekstā. Attiecībā uz pārējām rekomendācijām valdības vadītājs noskaņots pozitīvi, vērtējot, ka "kopumā viss virzās uz priekšu".

Vaicāts par uzticību abu institūciju atbildīgajām amatpersonām, viņš norādīja, ka jautājums nav par to, bet par nepieciešamību šīm iestādēm vienoties jeb par rezultātu.

Kā ziņots, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes 6. februārī Kariņš informēja, ka jaunās valdības pirmā Finanšu sektora attīstības padomes sēde tika veltīta Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijām, kuru īstenošana paredz izskaust Latvijā naudas atmazgāšanu.

Latvijai jāizpilda vairāk nekā 90 "Moneyval" ieteiktie pasākumi. Pēc Kariņa sacītā, Latvija ir apņēmusies ieviest rekomendācijas laikā, tomēr vēl nav atrisināts jautājums par "ABLV Bank" pašlikvidācijas metodoloģiju, proti, kā tiks pārbaudīta no bankas izmaksātās naudas izcelsme kreditoriem. Patlaban ar šo jautājumu nodarbojas gan FKTK, gan Kontroles dienests.

Kariņš sacīja, ka katrai iestādei ir atšķirīgs redzējums par to, kādai šai metodoloģajai vajadzētu būt, tāpēc FKTK un Kontroles dienestam tika dotas divas nedēļas laika, lai tās šo metodoloģiju savstarpēji saskaņotu. Bet, rēķinot no 6. februāra, pēc divām nedēļām metodoloģiju plānots skatīt Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

Vaicāts, vai metodoloģija būs jāsakņo arī ar starptautiskajiem partneriem, Kariņš atzina, ka tā būs jāsaskaņo ar ASV Valsts kasi.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu