Politiķe norādīja, ka daudzi nozarē ietekmīgi cilvēki teica, ka viņai neizdosies dabūt nekādu finansējumu, bet daudzas no iecerēm bija iespējams realizēt tikai tad, ja ir finansējuma pieaugums.

"Es kopumā ļoti skeptiski raugos uz to, vai mums būtu izdevies apturēt valsts pakalpojumu apmēra sarukšanu, kā arī zināmā mērā haosu un aiziešanu no valsts sistēmas kopumā, ja netiktu rasts papildu finansējums," sacīja Čakša.

Viņa uzskata, ka finansējuma pieauguma nodrošināšana veselības nozarei ir liels bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) nopelns, jo no viņa puses nācis liels atbalsts finansējuma palielināšanai.

Atskatoties uz iecerēm, ejot strādāt veselības ministres amatā, Čakša norādīja, ka izskanēja ieteikums neķerties klāt pie vairākām lietām uzreiz, bet gan pieķerties vienai, lai dabūtu rezultātu. Vienlaikus Čakša uzskata, ka, ienākot sistēmā, kur "viss plīst pa vīlēm", jārīkojas saprātīgi.

Kā stāstīja politiķe, tiklīdz pieķeries pie onkoloģijas problēmu risināšanas, tiek pārmests, ka nekas nav darīts psihiatrijā, turklāt atbilde "jā, bet ejam soli pa solim" tajā brīdī neder, jo sāpot visiem. Čakša piekrīt, ka tā tiešām arī esot.

Kaut arī bijusī ministre uzskata, ka viņas komanda paspēja izdarīt vairāk, nekā viņa bija domājusi, ar šodienas acīm, strādājot vēl efektīvāk, droši vien procesu un kvalitātes ziņā varētu izdarīt vēl labāk.

Čakšai veselības ministres amatā grūtākais bijis būt politiķim un vadītājam vienā personā, kā arī saprast, ka ne vienmēr visu var dabūt tieši tā, kā esi vēlējies. "Arī divu grozu sistēma apliecināja, ka reizēm ir jāpieņem kompromisa lēmumi. Kompromisi ne vienmēr ir viegli, bet reizēm labākas nākotnes vārdā jāsaprot, kādu ceļu iet, lai kustētos uz priekšu," sacīja politiķe.

Tāpat Čakša uzskata, ka nozīmīgs paveiktais darbs ir pakalpojumu klāsta pieejamības palielināšana - ar Eiropas Komisijas atļauto budžeta deficīta atkāpi kļuva iespējams uzlabot pieejamību, savukārt, piemēram, ar "zaļo koridoru" tika nodrošināts, ka primārā diagnostika kļuvusi pieejama piecas reizes ātrāk. Tāpat bijusī ministre norādīja, ka uzlabojusies zāļu pieejamība onkoloģijā, HIV pacienti tagad saņem pilna spektra ārstēšanu, uzlabota C hepatīta un reto slimību ārstēšana, sākta aknu un plaušu transplantācija, kā arī pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET diagnostika.

Politiķe par vienu no saviem sasniegumiem min arī ārstu un māsu algu palielināšanu, jo šis jautājums finansējuma deficīta dēļ bija ilgstoši nerisināta problēma. "Kad sāku strādāt amatā, minimālā alga ārstiem bija 560 eiro, bet tagad - 1079 eiro, savukārt māsām tā bija 418, bet tagad - 714 eiro," atgādina bijusī ministre.

Viņa arī esot daudz domājusi par to, ko darītu citādi. "Ministra būšanai ir viens āķis - nekad nezini, cik ilgs laiks tev šajā amatā būs dots, tāpēc katra diena maksimāli jāpiepilda. Sākumā ir ļoti grūti saprast, cik ilgu laiku var atvēlēt komandas mācīšanai, bet lielākais izaicinājums ir strādāt uz viena viļņa," sacīja Čakša, kurai sākotnēji bijis grūti ierēdņus pārliecināt, ka viņu priekšlikumi tiks ņemti vērā un ka viņi vairs nestrādā "miskastei".

Politiķe uzskata, ka tagad noteikti būtu vēl ātrāk sākusi strādāt ar ierēdniecību.

"Ejot prom, cilvēki ministrijā man teica paldies par to, ka liku viņiem sajusties kā spēkam pašiem par sevi, par to, ka tagad viņi kopā var strādāt kā komanda un sasniegt rezultātus," pauda Čakša.

Arī darbu ar sabiedrību Čakša būtu veidojusi citādi un sākusi ātrāk. Sabiedrības informētības jautājumi joprojām nav līdz galam pabeigti, jo neesot tā, ka jebkurš var ieiet Nacionālā veselības dienesta mājaslapā un viegli saprast, kā viņam attiecīgajā situācijā jārīkojas un pie kā jāvēršas. Ar pacientu informēšanu politiķe būtu gribējusi strādāt vairāk, bet no otras puses, iespējams, tad nebūtu izdarījusi daudz ko citu.

Vienlaikus Čakša atzīst, ka bija ari jautājumi, kurus neizdevās līdz galam īstenot, piemēram, slimnīcu karti. Politiķe norāda, ka šajā segmentā darbs būtu jāturpina, jo slimnīcu līmeņi ir ļoti skaidri, tomēr tagad tie jāskata arī kontekstā ar reģionālo reformu.

Čakša Veselības ministriju vadīja no 2016. gada 16. jūnija līdz šī gada 23. janvārim.