Ministrijas piesaistītie eksperti uzskata, ka nav piegādātas iepirkumā prasītās licences. Viņiem ir aizdomas, ka daļa no nopirktās programmatūras nemaz neeksistē, bet citā daļā patiesībā pārdota citas firmas programma, kas tirgū ir krietni lētāka.
"Tātad šeit ir divas lietas - aizdomas par krāpniecību un otrs ir - pilnīgi noteikti te ir negodīga konkurence. [..]," raidījumam pauda Viņķele. Ministrija saņēmusi pirmo neatkarīgo ekspertu pārbaudes rezultātus, uz kuriem pamatojoties, izveidota dienesta pārbaudes komisija. Ministrija pārbaudīs, vai licences eksistē un vai tās ir instalētas. "Veiksim pārrunas arī ar komersantu, lūgsim skaidrojumu viņam par šo situāciju, un tad atbilstīgi, ja būs tā, kā eksperti savos atzinumos norāda, ka šīs programmatūras, iespējams, vispār dabā nepastāv, tad, protams, mēs vērsīsimies policijā," sacīja Viņķele.
Bijusī veselības ministre Čakša pārmetumus noraida. Uz jautājumu, vai arī Pūces uzņēmums bijis starp tiem, kas īstenoja VM projektus, viņai bija grūti atbildēt. "To man ir grūti atbildēt. Tur ir ļoti daudzi uzņēmumi piedalījušies, ja mēs runājam par finansēšanas likuma sistēmu radīšanu, tad es jau teicu, ka tas ir "ZZ Dats", nevaru jums precīzi pateikt, kas ir īpašnieks. Ja mēs runājam par IKT projektiem, tad šos projektus realizē vai pie viņiem strādā Veselības ministrijas ierēdniecība," teica Čakša.
Pirms 14 gadiem Valsts reģionālās attīstības aģentūra izveidoja Elektronisko iepirkumu sistēmu. Tā ļauj iestādēm vienkāršāk iepirkt kancelejas preces, IT pakalpojumus un citas lietas. Pagājušajā gadā caur šo sistēmu iestādes tērēja jau 100 miljonus eiro. Par sistēmu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra šopavasar arī ķērās pie "Analytica" darījumu pārbaudes. Pēdējo divu gadu laikā par "Owitech" licencēm un apkalpošanu valsts iestādes maksājušas divus miljonus eiro, vēsta raidījums.
"Pārbaudot darījumus, mēs konstatējām, ka vienā no pozīcijām mums diezgan bieži ir jāiet ar aicinājumu grozīt darījuma nosacījumus, lai viņi būtu atbilstoši vienošanās prasībām," raidījumam sacīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs. Departaments pārbaudīja vēsturiskus darījumus un 19.martā VM pieprasīja informāciju par vienu no noslēgtajiem darījumiem. "Tad, kad saņēmām, izskatījām, tad arī informējām VM par to, ka, mūsuprāt, darījumā lielākā daļa no darba uzdevumiem neatbilst vienošanās nosacījumiem," atklāj Fiļipovičs.
Kā ziņots, viens no aizdomas raisījušajiem iepirkumiem ir par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.
Viņķele iepriekš stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.
Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.
Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.
Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.
Viņķele norādīja, ka abi IKT projektu iepirkumi veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), un ministre rīku, kas ticis radīts kā labs un parocīgs, tagad sauc par nepārvaldāmu un izmantojamu tā, lai ierobežotu konkurenci.
