Tiesībsarga aizrādījumus par necienīgajām minimālajām pensijām LM ņemšot vērā, plānojot nākamā gada budžetu

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pexels

Nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību un vecuma pensijas minimālā apmēra paaugstināšanu, par ko tiesībsargs Juris Jansons valdībai sūtīja pirmstiesas brīdinājuma vēstules, tiks risināts, lemjot par nākamā gada budžetu, sacīja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.

» "Ar minimālo pensiju nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi!" Tiesībsargs nosūta brīdinājuma vēstuli valdībai

Jau ziņots, ka tiesībsargs valdībai nosūtījis jau ceturto pirmstiesas brīdinājuma vēstuli, kurā valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Gadījumā, ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Ministrija piekrīt, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktais minimālo ienākumu slieksnis ir pārāk zems, lai veiksmīgi mazinātu nabadzību un sociālo nevienlīdzību, it īpaši to iedzīvotāju vidū, kas ir ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem vispār, stāstīja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Lai palielinātu tieši nabadzīgāko iedzīvotāju - pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti, trūcīgo iedzīvotāju - ienākumus, LM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm sagatavotais "Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020. - 2021. gadam" projekts paredz vairākus politikas pasākumus. Projekts tika iesniegts Valsts kancelejā 26. jūnijā un ir nodots izskatīšanai valdībā.

Ozoliņa uzsvēra, ka ministrija nenosaka, kad valdībā jāizskata šo jautājumu, tomēr valdībā plāns ir nodots un tuvākajā laikā to būtu jāizskata. Tāpat viņa minēja, ka jautājums par nabadzības riskam visvairāk pakļauto tiesību aizsardzību ir budžeta jautājums un tiks risināts, lemjot par nākamā gada budžetu.

Tiesībsarga birojā atzīmēja, ka pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu jau ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams.

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, jeb 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā, uzsvēra Siliņa. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks - no 117,39 eiro līdz 181,42 eiro mēnesī, kas ir 3,91 eiro līdz 6,05 eiro dienā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LM nākamā gada prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (JKP) atzina, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide. Tam nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministre arī gatava cīnīties.

Pēc ministres paustā, esot daudz un dažādas vajadzības, tostarp Latvijā uzbūvēta Gaismas pils un arī dārgs tilts, tāpat arī akustiskā koncertzāle Rīgā ir nepieciešama, bet, Petravičas ieskatā, nedrīkst būt situācija, ka pensionāram jādzīvo ar 64 eiro mēnesī, jo jāceļ ierēdņiem algas.

Ministre norādīja, ka arī ar pašvaldībām panākta konceptuāla vienošanās par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanu nākamgada no 53 eiro līdz 64 eiro. Turklāt, ja nākamajā gadā tiks celta minimālā pensija un sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad vēl pēc gada pašvaldības varētu GMI palielināt līdz 99 eiro, sacīja Petraviča.

Viņa uzskata, ka valsts minimālās pensijas palielināšana ir pirmais solis nabadzības mazināšanai, jo pensionāri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori.

Petraviča atgādināja, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka galvenie valdības mērķi ir celt labklājību un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā visos tās izpausmes veidos, gan arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēris nepieciešamību pēc nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas. Petravičai bijusi arī īsa tikšanās ar Levitu, kad viņš vēl bija tikai nominēts prezidenta amatam, un tikšanās laikā abas amatpersonas esot vienojušās ciešāk sadarboties, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību.

Ministre skaidroja, ka viņas iecere ir palielināt minimālo valsts pensiju aprēķina bāzi no 64 eiro uz 99 eiro, nosakot gradāciju katram darba stāža gadam. Piemēram, pensionārs ar 20 gadu darba stāžu patlaban saņem minimālo pensiju 70 eiro apmērā, bet pēc izmaiņām tā būs ne mazāka kā 128,70 eiro.

Uz augšu