LIZDA priekšsēdētāja: Nevēlamies pieļaut, ka pedagogu atalgojums tiek paaugstināts uz bērnu "pusdienu rēķina" (3)

Kā vēstīts, IZM rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4. klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām.

Vanaga uzsver, ka arodbiedrība nevēlas pieļaut, ka pedagogu atalgojums tiktu paaugstināts uz bērnu "pusdienu rēķina".

"Vienošanās starp pašvaldībām un lēmējvaru ir viņu komunikācijas ietvarā, bet LIZDA nekādā ziņā nevēlas, atņemt bērniem brīvpusdienas, lai pedagogiem paaugstinātu atalgojumu.

Abas šīs lietas ir nepieciešamas un iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par labāko kompromisu," pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.

Arodbiedrībai ir svarīgi, lai pašvaldībām neradītu lieku slogu un nerastos "kartupeļu mētāšana" - ir jāmeklē problēmas risinājums. Tāpat viņa atgādināja, ka no 2020. gada pašvaldībām jau būs jauns slogs, proti, privātskolu uzturēšana, kas pašlaik esot pēc neskaidra regulējuma.

LIZDA vēlas panākt grozījumus Izglītības likumā, lai nepieļautu, ka no nākamā gada 1. septembra stājas spēkā noteikumi, kas nosaka, ka privātskolu uzturēšanas izdevumus "obligāti" sedz no pašvaldību budžeta. Vanaga uzsver, ka šāda norma nevar būt obligāta un tas samazina iespēju maksāt pedagogiem lielāku atalgojumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šobrīd brīvpusdienas no IZM budžeta finansē visiem 1. līdz 4. klases skolēniem. Tas ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu.

Ministrija pirmajām četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus, taču tagad tā nākusi klajā ar ierosinājumu, ka bezmaksas ēdināšana būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija esot izglītība.

"Šis jautājums ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Un, runājot ar pašvaldībām, ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs. Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir īsti neraksturīga funkcija. Mums vajadzētu domāt par saturu, par metodoloģiju, nevis par brīvpusdienām," norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre uzskata, ka ēdināšanu pārņemot pašvaldībām, tās ar līdzekļiem rīkotos efektīvāk. Turklāt šādi pašvaldības varētu arī vērtēt, vai bezmaksas ēdienreize ir nepieciešama visiem skolēniem.

"Vai tomēr ir nepieciešams sociāli nevienlīdzīgā situācijā atbalstīt to, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi. Un pārējo naudas resursu izmantot skolas attīstībai," pauž ministre.

Pašvaldību savienība tikmēr pauž bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan ministrija norāda, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā ir par maz.

"Mūs satrauc tas, ka IZM nāk ar dažādiem paziņojumiem, tai skaitā arī šobrīd par ēdināšanas pārcelšanu 1. līdz 4. klasēm uz pašvaldību budžetu, nerunājot ar pašvaldībām. Šis jautājums šobrīd nav ticis apspriests ar pašvaldībām," sacīja LPS izglītības eksperte Ināra Dundure.

Viedoklis neesot jautāts, piemēram, Valkas novadam, kas uzskata, ka papildu finansiālais slogs tam būs pārāk smags. Valkas budžetā bezmaksas ēdināšanai līdzekļus atrast būtu grūti, jo novada budžets nākamgad nesolās būt lielāks, bet pašvaldības izdevumi pieaug.

"Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi - apmēram 100 000 eiro. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000 eiro. Un ēdināšana ir 70 000 eiro," saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Savukārt Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis (LRA) klāstīja, ka "Ja valsts nolems, pašvaldībām tas būs jādara. Skolotājiem algas ir jāpalielina, bet arī bērniem ir jāēd. Skatīsimies, kā var jautājumu risināt," komentēja novada mērs.

Pašvaldība brīvpusdienas apmaksā arī 5.-7. klašu skolēniem, taču pašlaik nav zināms, vai gadījumā, ja uz pašvaldību pleciem būs pusdienas mazākajiem bērniem, no šīs iniciatīvas būs jāatsakās.

Ja izmaiņas notiks, pašvaldība sola arī konsultēties ar vecākiem, izrunājot, vai bērniem pusdienas vajadzīgas, jo ir daļa, kas brīvpusdienas neēd, jo tās negaršo vai arī tiek pirkts cits ēdiens, taču ne visi vecāki spēj bērniem iedot kabatas naudu. Trūlis atzina, ka mazajās pašvaldībās, salīdzinot, piemēram, ar galvaspilsētu, šis jautājums varētu būt vieglāk risināms, jo cilvēki ir pazīstami, līdz ar to arī viņu vajadzības vieglāk noskaidrojamas.