Klimata rīcības samitā Latviju pārstāvēs Levits un Pūce

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

ANO ģenerālsekretāra organizētajā Klimata rīcības samitā 23. septembrī Ņujorkā, ASV, Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka.

Samita mērķis ir veicināt un palielināt valstu apņemšanās un ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma, kas ir pirmā vispārējā pasaulēs mēroga vienošanās klimata jomā, kuru līdz šim ratificējušas 185 valstis, tajā skaitā arī Latvija, īstenošanā.

Pūce uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir reālas un katrs iedzīvotājs tās izjūt. Pūce skaidroja, ka pēdējos 20 gados arī Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, turklāt tas nav vienmērīgs. Sniega daudzums samazinās, tādēļ pavasaros samazinās palu riski, savukārt vasarā atsevišķās vietās vērojamas lietavas. Tā rezultāta būtiski mainās arī augu valsts, kas atstāj ietekmi uz veselību, pauda ministrs.

Šo iemeslu dēļ arī Latvijai kopā ar citām valstīm ir aktīvi jāiesaistās klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. Ministrs uzsvēra, ka Latvija atbalsta virzību uz klimatneitrālitāti, būtiski samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tās būs pārmaiņas, bet reizē arī jaunas iespējas attīstīt jaunas "zaļās" industrijas, piebilda ministrs.

Klimata rīcības samita laikā tiks prezentēta virkne iniciatīvu ar mērķi palielināt reālu darbību un stratēģiju īstenošanu klimata izmaiņu novēršanā. Iniciatīvas izstrādātas deviņās tematiskajās jomās: emisiju samazināšana, sociālie un politikas virzītāji, jaunieši un publiskā mobilizācija, industrijas pāreja, infrastruktūra, pilsētas un vietējā rīcība, dabā balstīti risinājumi, noturīgums un pielāgošanās, klimata finansējums un oglekļa cenas noteikšana. 

Latvija izvērtēs iespējas pievienoties kādai no konkrētām klimata iniciatīvām, kas tiks publiskotas Klimata samita laikā, sacīja ministrs.

Savukārt 23. septembrī Latvija sadarbībā ar Lietuvu, Čehiju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) organizēs augsta līmeņa diskusiju par klimata politiku un labklājību. Pūce piedalīsies paneļdiskusijā, īpaši uzsverot Latvijas izaicinājumus un iespējas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Lai pārrunātu aktuālo attīstību gan saistībā ar ES klimata politiku, gan arī apmainītos ar pieredzi un spriestu par sadarbības iespējām klimata pārmaiņu ierobežošanā, ministram plānotas arī tikšanās ar vairāku valstu pārstāvjiem. Paredzēts, ka ministrs piedalīsies arī citos klimata jautājumiem veltītajos pasākumos gan nedēļas nogalē pirms samita, gan paralēli ar Klimata rīcības samitu.

Klimata rīcības samits ir viens no būtiskākajiem un lielākajiem šogad notiekošajiem klimata pasākumiem, kurā aicināta piedalīties virkne pasaules valstu līderu, klimata aktīvistu, starptautisko organizāciju un uzņēmumu vadītāji. Pēc patlaban pieejamās informācijas dalību samitā ir apstiprinājuši gandrīz visi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji, kā arī Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks.

Kaut arī pasaules valstis ir apņēmušās cīnīties ar klimata krīzi, pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina augt. Ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu valstis apņēmās noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu vismaz divu grādu robežās, taču šī brīža valstu plāni siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā nav atbilstoši šim mērķim, skaidroja VARAM.

ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs atzinis, ka samitu organizē tieši tāpēc, lai mobilizētu politisko līderību un ambīcijas klimata jomā, aicinot valstis sākt procesus nacionālā līmenī, paust konkrētas apņemšanās, lai jau nākamgad varētu iesniegt ambiciozākus plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Parīzes nolīguma ietvaros.

Latvija jau ir apliecinājusi, ka ir valsts ar kuru pārējā starptautiskā sabiedrība var rēķināties klimata politikas atbalstīšanā. Šī gada maijā Latvija neformālās Eiropadomes sanāksmē Rumānijā pievienojās astoņu ES dalībvalstu deklarācijai, kurā pausts atbalsts ambiciozas ES ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanai, kurā tiktu noteikts ES mērķis sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju neto nulles līmeni vēlākais līdz 2050. gadam. 

Pūce skaidroja, ka šī gada vasarā Ministru kabinets (MK) apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku"". Ar šo pozīciju Latvija pauž atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti, kas nozīmē tādu saimniecisko darbību un patēriņu, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu, 2050. gadā. 

Tāpat MK apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plāns paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, kā arī min veidus, kā veiksmīgi izmantot klimata pārmaiņu radītos apstākļus, sacīja Pūce. 

Patlaban VARAM izstrādes procesā ir "Stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam". Kopā ar Ekonomikas ministriju rit darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. -2030. gadam projekta, kas Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz šī gada beigām, uzsvēra ministrs.

Uz augšu