Uzraugošās iestādes ceļ trauksmi - vēl aizvien pilnībā nedarbojas daļa no e-veselības sistēmas funkcijām

FOTO: Zane Bitere/LETA

Otrdien, 8. oktobrī, Saeimas Publisko izdevumu komisija centās noskaidrot, kas paveikts, lai uzlabotu bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu, vēsta "LNT Ziņas". 

Raidījums vēsta, ka uzraugošās iestādes ceļ trauksmi, ka daļa no e-veselībā paredzētajām funkcijām vēl aizvien pilnībā nedarbojas, bet uzlabojumi un nākamās attīstības kārtas ieviešana - kavējas.

Turklāt asi kritizētā un miljoniem vērtā e-veselības sistēma joprojām saskaras ar īslaicīgiem darbības pārtraukumiem, Saeimā atzina Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Edgars Goba.

"Tie īslaicīgie pārtraukumi - 10 - 20 minūtes, kā kuru reizi, ir diezgan regulāri, divas trīs reizes nedēļā. Tā iespēja novērst ir, pie tā mēs arī šobrīd strādājam," sacīja Goba.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra devusi laiku līdz novembra beigām novērst šobrīd e-veselībā konstatētos trūkumus un gatavojas pie viena galda sēdināt arī atbildīgās iestādes. Pretējā gadījumā pastāv risks zaudēt Eiropas naudu.

Video: Kas paveikts, lai uzlabotu bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu?

Savukārt Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai) piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka 2007. -2013. gada projektos patlaban turpinās pēcuzraudzības periods, kur Latvijai jādemonstrē, ka izveidotie e-pakalpojumi strādā, lai nebūtu riska zaudēt ES finansējumu.

"Pārbaudes parāda atsevišķus riskus, ka atsevišķi pakalpoumi tomēr nestrādā tā, kā vajadzētu, testa vide atšķiras no reālās vides," skaidroja Rancāne.

Viņa uzsvēra, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoši jānovērš trūkumi, tie jāanalizē un atbildīgāk jāpieiet projektu vadībai.

Savukārt šajā plānošanas periodā projektu gaita tāpat nav pietiekamā kvalitātē, ņemot vērā gan jau pagājušo laiku, gan arī prognozējamo kavēšanos. Minsitrijas pārstāve uzsvēra, ka patlaban signāli ir tādi, ka iepriekšējā perioda negatīivā prakse tiek turpināta.

"Patlaban sasniegts nav nekas, līgumi nav noslēgti. Respektējam NVD un Veselības ministrijas darbu, pārskatot projekta koncepciju, bet laiks iet uz priekšu," teica Rancāne.

Minsitrijas pārtāve uzsvēra, ka ir redzams, ka arī budžetā projektam ieplānotie līdzekļi netiek izmantoti cilvēkresursu kapacitātes dēļ.

"Ja trpināsies tik nozīmīgi kavējumi arī tālāk, ko mēs arī paredzam, tad ir ārkārtīgi nozīmīgi stiprināt NVD kapacitāti, jo pretējā gadījumā resursi varētu tikt ieguldīti apšaubāmi, kas varētu nozīmēt līdzekļu zaudēšanu turpmāk," brīdināja Rancāne.

Veselības ministrijas (VM) pirms gada sagatavotā atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014. - 2017. gadā liecināja, - lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro.

No šī finansējuma 1. kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika iegultīti 325 630 eiro.  Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2. kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti. Kā norāda VM secinājumos par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā, lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti.

Vienlaikus 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ. VM skaidroja, ka sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro, tostarp 2008.gadā 9,207 miljoni eiro, 2009. gadā 16,496 miljoni eiro, bet 2010. gadā. 

Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts, proti, 2008.gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet 2009. gadā - tikai 2%. Kā rezultātā bija iespējams īstenot tikai mazu daļu no plānotajiem pasākumiem, norāda ministrijā. E-veselības ieviešanu Latvijā pavadīja virkne problēmu, kas ilgāku laiku liedza sistēmu pilnvērtīgi izmantot pacientu un mediķu vajadzībām.

Uz augšu