Apkārt lielceļš, vidū ēka. Ķīnas "naglu māju" fenomens

FOTO: AP/Scanpix

Pa vidu lielceļam, būvlaukumos un debesskrāpju ielokā - "naglu mājas" ir savdabīga Ķīnas iedzīvotāju protesta akcija pret korumpētām amatpersonām un uzņēmējiem. Lai gan vietējās varas pārstāvji drīkst uzņēmējiem pārdot zemi, uz kuras atrodas ēka, pašu ēku nedrīkst nojaukt, kamēr tajā atrodas tās iedzīvotāji, vēsta portāls "Vice".

FOTO: AP/Scanpix

Ēkas ir ieguvušas apzīmējumu "naglu mājas", jo tās atgādina naglu galvas, kas izceļas plaknē. Tā kā iedzīvotāji atsakās no tām izvākties, ēkas nedrīkst nojaukt vai kustināt, tāpēc strādnieki darbus veic ap tām.

Tās ir mājas, kas paredzētas nojaukšanai, lai atbrīvotu vietu autoceļu izveidošanai, iepirkumu centriem vai kādu citu valsts infrastruktūru būvēšanai.

Taču īpašnieki atsakās ne tikai mājas pārdot, bet arī atbrīvot.

"Šīs ēkas ir piesaistījušas uzmanību, jo tās atgādina Dāvida un Goliāta mūžīgo cīņu," skaidro Stīvs Hess, kurš ir Transilvānijas universitātes politikas zinātnes profesora asistents. Viņš pavadījis vairākus gadus pētot "naglu māju" fenomenu. 2010. gadā Stīvs publicējis rakstu "Naglu mājas, zemes tiesības un netaisnība Ķīnas ainavu protestos".

"Pirmo reizi tās kā fenomens parādījās 90. gadu vidū," viņš skaidro. "Tas notika tad, kad 1994. gadā tikai veikta reforma, kas daudzus nodokļu ieņēmumu avotus novirzīja no pašvaldībām uz valsts pārvaldi."

Stīvs atzīst, ka šādi nauda, kas jau tā trūka pašvaldībām, nonāca valsts pārvaldē. Viens no risinājumiem bija tāds, ka rajonu amatpersonas pārdod zemi, kuru viņi pārvalda, tās potenciālajiem attīstītājiem.

Tā kā rajonu amatpersonām nebija jāmaksā kompensācijas iedzīvotājiem, kuriem nācās pārvākties, amatpersonas ieguva lielu peļņu.

Pēc zināma laika šis "caurums" likumos kļuva par bieži vien izmantotu blēdību. Mūsdienās iedzīvotāji gan to labi pārzina.  

Tagad jebkurš, kurš atsakās pārvākties un piepildīt rajona amatpersonu kabatas, ātri vien kļūst par valsts ienaidnieku, bet vietējie iedzīvotāji šos cilvēkus uzskata par varoņiem. 

Cīnīties pret Ķīnas amatpersonām ir ļoti bīstami, un daudzi cilvēki, kuri atsakās doties prom, ir nonākuši cietumā. Šī iemesla dēļ protestētāji bieži vēršas pie ārvalstu ziņu portāliem un stāsta par "naglu mājām" sociālajos tīklos, lai izmantotu publicitāti kā aizsardzību. 90. gadu sākumā gan protestētāji savas mājas rotāja ar zīmēm un plakātiem, un pat ķēdēja sevi pie īpašumiem, lai apturētu nojaukšanas procesu.

"Šī parādība joprojām ir ļoti aktuāla mūsdienās," atzīst Stīvs Hess. "Mājokļa izmaksas ir palielinājušās, jo īpaši pilsētās, kurās ir daudz darba vietu - tur iedzīvotāji ļoti ciniski izturas pret vietējām amatpersonām."

Foto: Ķīnas "naglu mājas"

Uz augšu