Bezdarbnieku pabalsta ilguma samazināšana ir simbolisks solis, lai izvairītos no smagām diskusijām par darbaspēka imigrāciju, 14. novembrī Saeimas ārkārtas sēdē, kas veltīta nākamā gada budžeta paketes izskatīšanai, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Turpinot trešdien sāktās debates par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", Kariņš uzsvēra, ka, vērtējot piedāvātās izmaiņas, ir jāskatās uz darbaspēka situāciju Latvijā.
Grozījumi paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, kā arī samazināt izmaksājamo pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
"Esmu pārliecināts, ka visi dzird jau ilgstoši, ka trūkst darba roku. Mums ir tikai divas izvēles, no kurienes īsā laikā ņemt jaunus darbiniekus. Mums būtu jānodrošina, lai cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, atgrieztos Latvijas tirgū. Savukārt smagas debates būtu par to, kā veicināt imigrāciju," teica premjers.
Valdības vadītāja ieskatā "Latvijā bezdarbnieka pabalsts ir tīri pieklājīgs".
Grozījumi tostarp paredz pabalsta izmaksāšanas ilgumu samazināt par vienu mēnesi.
Valsts sociālās apdrošināšanas apkopotā statistika liecina, ka septembrī vidējais izmaksātais bezdarbnieka pabalsts bija 356 eiro. Pārējos šī gada mēnešos tas nav pārsniedzis šo summu.
"Mēs uzrunāsim bezdarbniekus, lai viņi nevis sēdētu mājās uz pabalstiem, bet ietu un meklētu darbu. Tas ir simbolisks, nevis reāls samazinājums. Mums ir pakāpeniski jāpārveido cilvēku profili no saņēmējiem uz radītājiem.
Tas ir simbolisks solis pakāpeniski samazināt pabalstu ilgumu, lai mums nebūtu jādebatē par to, no kurām valstīm veicināt imigrāciju," sacīja Kariņš.
Politiķis uzsvēra, ka valsts vēlas, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, jo "darbs viņus gaida".
Finanšu ministrs Jānis Reirs (AP) sēdē sacīja, ka lēmums samazināt bezdarbnieka pabalsta ilgumu uz vienu mēnesi ir kompromiss.
Reirs pastāstīja, ka panāktais rezultāts ir kompromiss, jo sākotnējais variants esot bijis cits - pabalsta ilguma samazināšana līdz sešiem mēnešiem, vienlaikus apsverot iespēju atsevišķām kategorijām tādu nemaz nepiešķirt. Ministrs skaidroja, ka sociālajās iemaksās iezīmēta virkne "ļoti pamatīgu lietu", piemēram 1% veselības aprūpei.
Ministrs skaidroja, ka samazinoties bezdarbnieka pabalsta līdzekļiem, slimības pabaltam tie pieaugs par 30 miljoniem eiro.
"Pēc [opozīcijas] loģikas būtu jāpalielina slimības pabalstiem nodoklis, bet mēs šādu ceļu neiesim. Māmiņu algām arī nav palielināts sociālais nodoklis ne par vienu procentu. Tāpēc pieņemti citi līdzsvarojošie mehānismi, lai nodrošinātu visu nozaru darbību," sacīja Reirs.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka oktobra beigās Latvijā bija 52 651 reģistrēts bezdarbnieks, bet aģentūrā bija reģistrētas 31 700 brīvas darba vietas.
Visvairāk bezdarbnieku oktobra beigās bija Rīgas reģionā - 19 361 cilvēku un Latgalē - 15 779 cilvēku. Rīgas pilsētā darbu meklē 11863 cilvēku, Kurzemē - 6847 cilvēku, Vidzemē - 4917, bet Zemgalē - 5747 cilvēku.
Oktobra dati vēl nav pieejami, bet septembrī bezdarbnieka pabalstu saņēma 32 146 cilvēku, savukārt reģistrēto bezdarbnieku bija 52 595.
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", kas paredz no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.
Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Grozījumi paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veikt izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.
LM uzsvēra, - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021. gadam" noteiktos pasākumus.
