Medicīnai paredzētā nauda aizies tehnoloģijām?
"Kāpēc mums šo naudu, ko valsts dod prakses uzturēšanai, kopējā fondā, jādod tehnoloģijām? Ja šobrīd e-veselība ir brāķis, tad vajag uztaisīt jaunu un modernu, ātru un drošu, savukārt to naudu, kas mums tiek iedota, lai mēs varam izlietot tiešām medicīniskām lietām," uzskata Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Aizvadītā gada decembrī e-veselībā bija 233 dīkstāves gadījumi. Vairs ne tik bieži, bet problēmas sistēmu turpināja vajāt arī janvārī. Tā mēdza apstāties uz vairākām minūtēm, bet februāra vidū brīvdienās iesāktie darbi sistēmu padarīja teju nelietojamu vēl divas darbadienas. Pacientiem, kuri nevarēja gaidīt, ārsti rakstīja papīra receptes un darbnespējas lapas.
"Tika analizēta šī datubāze, tās ātrdarbība, un tur mēs arī atradām to problēmu, kur, diemžēl jāsaka, ka resursu trūkuma dēļ šī datubāze netika pienācīgi uzturēta un administrēta," atzīst Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks IT jautājumos Edgars Goba.
Pēc notikušā e-veselība strādā bez traucējumiem
Tomēr tieši sistēmas apstāšanās bija tā, kas lika izšķirties par atteikšanos no e-veselības trešās kārtas attīstīšanas, izmantojot Eiropas fondu naudu. NVD vadība uzskata, ka tieši sekošana stingrajiem Eiropas fondu naudas izmantošanas rāmjiem ir bijusi tā, kas šo sistēmu ievedusi nosacītā strupceļā.
"Ļoti lielā daļā projektu, kad lietotājiem ir liela naudas summa, maza institucionālā kapacitāte, ja institūcija uzskata par savu pienākumu galvenais realizēt projektu - nevis radīt produktu, kas pēc tam būs lietojams, bet realizēt projektu tā, lai pēc tam dokumenti ir kārtībā, lai visi nodevumi ir notestēti, parakstīti, nauda pārskaitīta, visi termiņi ir ievēroti, - tad tā institūcija jūtas droši, bet pēc tam kvalitatīvs produkts beigās nav, un arī atbildīgo nav," saka NVD direktors Edgars Labsvīrs.