Video ⟩ Koronavīrusa izplatīšanās ceļi. Noskaidro, kā sevi pasargāt

Video: Koronavīrusa Covid-19 izplatīšanās ceļi un kā sevi pasargāt

Kā pasargāt sevi un tuviniekus

Kā pareizi mazgāt rokas? 

Svarīgākais nav roku mazgāšanas reižu skaits (piemēram, 10 reizes dienā), bet gan to mazgāšana tad, kad tas ir īpaši nozīmīgi:

• pēc tualetes apmeklēšanas;
• pēc autiņbiksīšu maiņas bērnam vai palīdzības bērnam apmeklējot tualeti;
• pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas;
• pēc pieskaršanās dzīvniekiem, dzīvnieku barošanas vai to atkritumu savākšanas;
• pēc uzkopšanas darbiem un pieskaršanās atkritumiem;
• pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, tajā skaitā, atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu vai skolu;
• pirms ēšanas un dzeršanas, vai ēdiena pasniegšanas;
• pirms un pēc ēdiena gatavošanas;
• pirms un pēc brūces apkopšanas;
• pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām;
• kad rokas ir acīmredzami netīras;
• ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību;
• pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.

• Pirms roku mazgāšanas jāpārliecinās, vai pie roku mazgātnes ir visi nepieciešamie piederumi roku mazgāšanai.
• Saslapina rokas un apakšdelmus zem tekošas ūdens strūklas.
• Pārklāj rokas ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka,jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem).
• Ziepes rokās saputo.
• Vismaz 15 sekundes enerģiski ieziepē visas roku virsmas, jo katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika.
• To veicot, kārtīgi no visām pusēm berž plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus pretējās rokas delnās, abu plaukstu virspusi, abus īkšķus pretējās rokas delnās, kā arī iztīra nagus.
•  Šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji.
• Vismaz 10 sekundes rokas skalo zem tekošas ūdens strūklas.
• Roku mazgāšanas laikā izvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei.
• Rokas nosusina ar tīru dvieli. Ārpus dzīvesvietas ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus. Koplietojamie auduma dvieļi nav ieteicami, jo nav zināms, cik rūpīgi un efektīvi rokas nomazgāja cilvēki, kuri lietoja dvieli pirms Jums. Ar roku regulējamu ūdens krānu (maisītāju) aizgriež ar papīra dvieļa palīdzību. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas.
• Papīra dvieli met atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām.
• Ja nav pieejams aprīkojums roku mazgāšanai, ir pārtraukta ūdens padeve vai nav pieejams dzeramā ūdens kritērijiem atbilstošs ūdens, roku dezinfekciju var veikt bez mazgāšanas, lietojot ātras iedarbības roku dezinfekcijas līdzekli. Roku dezinfekciju bez mazgāšanas vēlama tikai tad, ja rokas nav acīmredzami netīras.

Esmu tikko atgriezies no ārzemēm. Vai man jāzvana "ātrajai palīdzībai"? 

Ja 14 dienu laikā esi ceļojis un uzturējies Ķīnā (vai citā valstī, kur konstatēts "Covid-19" uzliesmojums) vai bijis ciešs kontakts ar koronavīrusa infekcijas slimnieku un ir parādījies kāds no šiem simptomiem – klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, jāpaliek mājās un jāzvana 113 (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) un jāinformē par to, ka pēdējo 14 dienu laikā esi bijis vietā, kur konstatēs koronavīrusa uzliesmojums. Tālāk ārsti lems par turpmāku izmeklēšanu. 

Vai Reksis un Muris var izplatīt koronavīrusu? 

SPKC izplatītā informācija liecina, ka šobrīd nav pierādījumu tam, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar šo vīrusu.

Speciālisti gan atgādina – pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku jāatceras nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. "Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki," atgādina mediķi. 

Man ir aizdomas, ka esmu inficējies. Dodos uz tuvāko ārstniecības iestādi? 

Nē. Visus pacientus ar aizdomām par jauno koronavīrusu nogādā Infektoloģijas centrā Rīgā. Tur viņi izolācijas palātā gaida testēšanas rezultātus.

Vai ir zāles pret koronavīrusu? 

Kembridžā bāzēta moderno terapiju un biotehnoloģiju kompānija nosūtījusi izmēģinājumiem pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu "Covid-19", vēsta žurnāls "Time".

Vakcīna tika radīta 42 dienas pēc "Covid-19" vīrusa ģenētiskās sekvencēšanas, ko janvāra vidū paveica Ķīnas zinātnieki. Vakcīnas nosūtītas uz Nacionālo alerģijas un infekcijas slimību institūtu Betesdā, ASV.

Pirmie izmēģinājumi ar cilvēku varētu notikt jau aprīlī.

Vai ķiploki man palīdzēs pret koronavīrusu? 

Nav zinātnisku pierādījumu tam, ka glābiņš pret koronavīrusu (vai citiem vīrusiem) meklējams ķiplokos. Tiesa, ķiploki un citi dabiskie produkti ir veselīga uztura neatņemama sastāvdaļa. 

Kā palīdzēt bērnam, kurš satraucas par "šausmīgu vīrusu, kurš tuvojas Latvijai"? 

Bērni stresa situācijās var reaģēt dažādi, piemēram, vēlas vairāk būt blakus vecākiem, kļūst nemierīgāki, atturīgāki, dusmīgi, satraukti. Vecākiem būtu atbalstošā veidā jāatbild uz bērna reakciju – jāuzklausa raizes, jāizrāda mīlestību, uzmanību, jāvelta bērnam papildu laiku. 

"Ieklausies bērna teiktajā, runā laipni, nomierini viņu," rekomendē SPKC speciālisti. 

Ja iespējams – bērnam jānodrošina iespēju spēlēties un atpūsties. 

Jāizvairās no bērna nošķiršanas no tuviniekiem – bērnam vajadzētu būt kopā ar saviem vecākiem un ģimeni. "Ja bērnam jābūt slimnīcā, saglabā kontaktu, piemēram, regulāri sazvanoties."

Tiem bērniem, kuri ir vecumā, kad vecāki saskaras ar daudziem jautājumiem, būtu jāpastāsta bērnam par notikušo, jāizskaidro faktus, jāsniedz skaidru informāciju par to, kā samazināt risku saslimt. Jāizmanto tādus vārdus, kurus bērns attiecīgajā vecumā izprot. 

Saslimšana ar koronavīrusu NAV nāvesspriedums

Daudz ko mēs joprojām nezinām par koronavīrusu, bet, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, šķiet, ka tas ir salīdzinoši viegls vīrusu infekcijas paveids.

Ir 2% liels mirstības koeficients.

"Tie 2%, kas nomirst, arī ir vissmagākie saslimšanas gadījumi. Viņi jau atrodas slimnīcā. Tātad, pat slimnīcā esošajiem ir 98% lielas izredzes izdzīvot. Tas noteikti nav nāvesspriedums," medijam "Business Insider" norāda slimnīcu sistēmas īpašās patogēnu programmas direktors un Kolumbijas universitātes epidemioloģijas profesors Stīvens Morss.

"Covid-19" vīruss ir visbīstamākais no visiem vīrusiem

"No koronavīrusa pašreiz ir atlabuši vairāk nekā 6000 cilvēki. Bet, jūs ziniet, viena no smieklīgajām lietām ir tā, ka parasti netiek ziņots par atveseļošanos, kad kāds tiek izrakstīts no slimnīcas. Tātad atlabšanas gadījumi, iespējams, ir pat vēl vairāk."

Vīruss neietekmē tikai vecāka gadagājuma cilvēkus

"Tur ir vien daļa taisnības. Vīruss ietekmē visus, pat bērnus. Gados vecāki cilvēki ir tie, kuriem ir lielāka iespēja saslimt ar vīrusu daudz smagāk. Tāpēc visiem vecāka gada gājuma cilvēkiem ir jābūt uzmanīgākiem, bet tas tomēr ietekmē visus."

Ar antibiotikām nevar izārstēt koronavīrusu

Vīrusi un baktērijas ir divi dažādi mikrobi. Tātad mēs baktēriju ārstēšanai izmantojam antibiotikas. Vīrusu ārstēšanai mēs lietojam pretvīrusu zāles.

Tā, piemēram, ar sezonālo gripu, tas ir vīruss, un tāpēc viens no veidiem, kā mēs varam ārstēt vai mazināt dažus simptomus, ir "Tamiflu" lietošana.

Tas ir pretvīrusu medikaments. Tātad antibiotikas attiecībā uz šo vīrusu nedarbojas, ja vien jums nav sekundāras infekcijas, kurām ir baktēriju raksturs.

"Tas ir ļoti izplatīts nepareizs priekšstats. Tagad ir pāris zāles, kas ir eksperimentālas, taču tās vēl ir izstrādes stadijā," norāda Morss.