"Jaunais normālais" un tā sekas. Vai cilvēki pēc Covid-19 krīzes kļuvuši agresīvāki? (1)

Pēdējā laikā Latvijā novēroti vairāki atgadījumi, kas būtu atrisināmi daudz mierīgākā ceļā, nekā realitātē tiem ticis pielikts punkts.

Portāls "Apollo" ziņoja par agresīvo braukšanu uz autoceļa Rīga-Jelgava, kas pārvērtās ažiotāžā sociālajos tīklos, tāpat arī skaļais strīds Rēzeknes slimnīcā, kur pacientes ģimene salecās ar ārstu valodas barjeras dēļ. Neaizmirsīsim par it kā nevainīgo zīmola "Amoralle" video sveicienu, kas interneta lietotājus saniknoja līdz baltkvēlei.

Augstāk minēto atgadījumu uzskaiti, kas liecina, ka cilvēki ir viegli aizkaitināmi, varētu tikai turpināt. Vai minētie atgadījumi sasniegtu tādu pašu rezonansi, ja tie notiktu, piemēram, 2019. gada vasarā? Nav zināms, taču portāla "Apollo" lasītāji pietiekami bieži ikdienā ziņo par notikumiem, kas liek prātot, ka, iespējams, mūsos kaut kas ir mainījies.

Vai cilvēki pēc Covid-19 krīzes kļuvuši agresīvāki?

Valsts policijas pārstāvji portālam "Apollo" skaidro - ārkārtas situācija ir beigusies samērā nesen, tāpēc šobrīd ir grūti izdarīt secinājumus, vai noziedzības un pārkāpumu līmenis ir palielinājies, salīdzinot ar dzīvi pirms Covid-19.

Saprotams arī, ka vairums konfliktu sabiedrībā tiek atrisināti bez kārtības sargu līdzdalības, tāpat arī ir neskaitāmas zinātniskās publikācijas par to, ka cilvēku agresija Covid-19 pandēmijas laikā esot pieņēmusies spēkā.

Austrālijas Mērdoka Universitātes asociētais profesors un akadēmiskās kriminoloģijas katedras vadītājs Gajs Hals aprīļa beigās publicēja zinātnisku rakstu par to, kāpēc jaunais koronavīruss Covid-19 sanikno cilvēkus.

Viņš izvirza vairākas hipotēzes, kāpēc tas tā varētu būt. Profesors uzskata, ka pasaulē valdošo situāciju vislabāk izskaidro frustrācijas-agresijas hipotēze.

Frustrācijas-agresijas hipotēzei ir prognozējamas uzvedības modelis:

1. Mērķa nesasniegšana vai ierobežota piekļuve mērķim rada vilšanos.
2. Vilšanās sanikno.
3. Dusmas izraisa agresiju.
4. Agresija var izraisīt rīcību, kas ir atkarīga no katra cilvēka individuāli.

Profesors norāda, ka daudziem cilvēkiem pašizolācija vai karantīna šķitusi kā sods, tāpēc var sagaidīt, ka cilvēki piedzīvotajos apstākļos ir kļuvuši nedaudz agresīvāki, jo daudziem šī pieredze bijusi patiešām nepatīkama.

Pieaugošo agresiju pašizolācijas laikā Latvijā apstiprina arī centrs "Marta".

"Ja pirms ārkārtējās situācijas konsultācijas tika sniegtas vidēji 28 klientiem nedēļā, tad kopš aprīļa tās saņem līdz 44 klienti nedēļā," norāda centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja Irina Mazurika.

Centra pārstāve atzīmē, ka ierasti tika saņemti aptuveni 40 zvani nedēļā, savukārt ārkārtējās situācijas pirmajās divās nedēļas, proti, marta beigās, bija ievērojams zvanu skaita samazinājums, kam sekoja pakāpenisks pieaugums.

Laikā no 27. aprīļa līdz 25. maijam zvanu skaits jau bija divreiz lielāks nekā parasti - vidēji 80 zvani nedēļā, informē speciāliste. Tomēr joprojām atvērts paliek jautājums par to - ir pieaugusi cietušo iniciatīva vērsties centrā  vai drīzāk pieaudzis ir vardarbības gadījumu skaits mājās. Mazurika sliecas piekrist otrajam variantam. 

Austrāliešu profesors savā publikācijā uzsver, ka agresija var būt vērsta visdažādākajos virzienos, bet visbiežāk tā izpaužas uz indivīdam ērtiem mērķiem, ko visbiežāk var atrast ģimenē. 

Taču jāņem vērā, ka agresija teju vienmēr rodas ārēja stimula iespaidā, kam šoreiz atbilstošu augsni sagādāja Covid-19 izraisītie apstākļi.

Publikācijā tiek izvirzīta vēl viena perspektīva. "Ja mēs jūtamies apdraudēti, mēs, visticamāk, dzīvojam paaugstinātas spriedzes apstākļos, kas nozīmē, ka mēs reaģēsim uz katru niecīgāko apdraudējumu ar pamatīgu adrenalīna uzplaiksnījumu un neatbilstoši sakāpinātu pretreakciju," raksta profesors Hals.

Lai arī ne visi apdraudējumi liek mūsu asinīm riņķot straujāk, cilvēka dabā ir pieņemts reaģēt agresīvi uz šādiem iespējamajiem draudiem:

- fiziski pāridarījumi sev vai tuviniekiem (sāpes, slimība vai draudi saslimt),

- materiālais kaitējums (darba zaudēšana, dīkstāve),

- psiholoģiskais kaitējums (cieņas trūkums, bažas par vienlīdzību),

- apdraudējums no valdības (cilvēktiesību pārkāpumi, ko nodarījusi valsts vai pašvaldības).

Lieta tāda, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka šīs agresijas pamatā var būt galvenokārt neapmierinātība. Tāpēc, ja mēs turpināsim ignorēt to, kas mūs neapmierina, mēs nespēsim tikt galā ar dusmām un no tām izrietošās agresijas.

Pie "jaunā normālā" arī jāmācās pierast

Lai arī ārkārtējā situācija ir beigusies, daļa ierobežojumu un rekomendāciju vēl aizvien ir spēkā. Tāpat arī epidemiologi nesenā sarunā ar portālu "Apollo" norādīja, ka dzīve kā līdz Covid-19 pandēmijai vairs nebūs iespējama, ja vien šis vīruss, līdzīgi kā SARS, pats no sevis nepazudīs. Covid-19 vēl nav tā pazudis...

Psihoterapeits un seksologs Arturs Šulcs sarunā ar portālu "Apollo" skaidro šķietamo agresijas uzplaiksnījumu sabiedrībā ar to, ka "cilvēki vēl tikai mācās adaptēties jaunajā situācijā, jo daudz kas ir mainījies un tas var izraisīt lielu stresu".

"Nekas vairs nav tā, kā bija iepriekš. Šis vīruss fiziski lielāko daļu sabiedrības neskāra, tomēr visiem nācās to izjust emocionāli, jo bija nepieciešams diezgan radikāli pārkārtot savu ikdienu. Cilvēkiem nācās meklēt jaunas darba formas, pāriet uz attālinātu strādāšanu," stāsta Šulcs.

"Tagad, kad ārkārtas situācija ir beigusies, cilvēkiem atkal nākas atgriezties darbavietās, kas nozīmē, ka viņiem atkal ir jāadaptējas jauniem apstākļiem. Šīs straujās pārmaiņas rada pastiprinātu stresu."

Psihoterapeits uzsver, ka ne vienmēr cilvēki apzinās, ka viņiem ir pastiprināta trauksme, un vairumam tā var izpausties agresīvās darbībās.

"Daudziem tā var būt agresija, daudziem atkarību izraisošu vielu lietošana, un daudziem šis pastiprinātais stress var pāraugt depresijā. Šie principā ir trīs virzieni, kuros trauksme var pārtapt, ja to nenovērš jau sākumā," pauž psihoterapeits.

Šulcs norāda, ka sabiedrībai arī šajā ierobežojumu periodā ir pietrūkušas kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas, jo, viņaprāt, nedz izglītības sistēma, nedz valdība lielākajai daļai sabiedrības nav sniegusi pietiekami daudz iespējas, kā atpūsties arī tad, kad šķietami viss ir apstājies. 

"Ja mums nav prasmju, kā atviegloties no spriedzes dabiskā veidā, tad, protams, tā pārvērtīsies agresijā, atkarībās vai depresijā."

Kad kļūs labāk?

Psihoterapeits norāda, ka laiks, cik ilgi cilvēki adaptējas pārmaiņām, ir ļoti individuāls. "Daļa cilvēku ir pieraduši pie pārmaiņām, līdz ar to viņi adaptēsies daudz ātrāk, toties ir arī tādi, kas nav pieraduši pie strauja dzīvesveida, tāpēc viņiem šis adaptācijas posms paies ilgāk."

Šulcs uzsver, ka sabiedrībai lielākas par bailēm no paša vīrusa ir bailes par darba zaudēšanu, jo vairums cilvēku to ir jau piedzīvojuši. Pārējie, kuriem ir darbs, skatās uz statistiku, ka bezdarba līmenis ir audzis un darba vietu skaits daudz kur ir mazinājies, tāpēc uzreiz sāk bažīties arī par sevi.

Covid-19 izraisītās cēloņsakarības rada pastiprinātu spriedzi, tāpēc ir svarīgi zināt, kā atbrīvoties no tās, stāsta speciālists.

"Galvenokārt fiziskas kustības. Neviens nav atcēlis iespēju noiet 10 000 soļus dienā, tie ir obligāti jānoiet. Savu fizioloģiju neviens nevar apmānīt," norāda Šulcs.

Viņš izceļ, ka garīgā labsajūta iet roku rokā ar fizisko labsajūtu, tāpēc psihoterapeits izceļ, ka bez regulārām fiziskām kustībām cilvēkiem ir jādzer pietiekams daudzums ūdens, jāuzņem visas nepieciešamās barības vielas un jāelpo svaigs gaiss.

"Par to visu it kā cilvēki saprot un zina, bet ievērojami mazāk cilvēku zina, ka šīs salīdzinoši vienkāršās pamatvērtības palīdz samazināt trauksmi, kā rezultātā cilvēkiem vairs nav jālieto medikamenti vai alkohols, lai nomierinātu sevi."

Šulcs atklāj, ka bieži vien cilvēks sevī "briestošo" agresiju var "izstaigāt laukā". Psihoterapeits norāda, ka laiku pa laikam ir vērts atcerēties un atgādināt citiem par šīm it kā "vienkāršajām patiesībām", jo tās "tiešām mēdz palīdzēt".