"Nekas neliecināja, ka varētu būt briesmas." Kas notiek, kad automašīnā iesper zibens?

Zibens pārsteidza gan motociklistu grupu, gan automašīnas vadītāju. Par laimi zibens spēriens nevienu netraumēja, arī motociklistus, kas ir starp mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. 2003. gada "Volvo" turpretī nodega elektroinstalācija un tas bija neatgriezeniski sabojāts.

Pirms liktenīgā spēriena gan nekas neliecināja, ka Henriks un citi braucēji varētu būt briesmās.

"Tuvojoties Jonavai, mēs redzējām negaisa mākoņus uzkrājamies pamalēs un zibeni. Bet mums likās, ka braucam drošā vietā, virs mūsu galvas nebija negaisa," sacīja Henriks, atminoties, ka priekšā viņam brauca motocikli un vēl kāds auto, kad pēkšņi atskanējis skaļš sprādziens, no jumta šķīlušās dzirksteles, pacēlies dūmu mākonis un mašīnas salonu piepildīja smaka, kas raksturīga degošu izolācijas materiālu un karsta metāla smaka.

Citiem vārdiem sakot, dega vadi, un mašīna bija izslēgusies. Strādāja tikai logu tīrītāji un kreisais virzienrādītājs, kurš bija "iestrēdzis".

Lai arī "Volvo" izrādīja vēl šādas tādas dzīvības pazīmes, zibens izlādi piedzīvojušais auto nebija dzīvotājs un to nācās likvidēt.

Vai automašīna ir droša slēptuve?

Katru gadu Lietuvā ar zibeni saskarē nonāk vismaz daži cilvēki. Kaut arī lielākā daļa no viņiem izdzīvo, lielākas vai mazākas sekas var būt jūtamas visu atlikušo mūžu; pēc mediķu domām - 60 līdz 90 procentiem cietušo.

Zibens spērienā vispirms tiek bojātas acis un ausis, un tas saistīts ar milzīgo elektriskās izlādes spiedienu cilvēka ķermenī. Tā rezultātā tiek bojāta tīklene, pat pēc kāda laika var attīstīties katarakta. Cilvēks var kļūt neatgriezeniski kurls. Runā, ka automašīna ir droša vieta, kur paslēpties no zibens, jo gumijas riteņiem vajadzētu paglābt no katastrofas. Tomēr laika vērotājs un meteoroloģijas eksperts Tadass Kantauts nevar viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, "vai ir droši vadīt automašīnu zibens laikā?".

"Automašīna ir drošāka vieta nekā atrasties ārā vai stāvēt zem augsta koka. Tomēr automašīnā ir daudz metāla detaļu, tai faktiski nav zemējuma.

Tāpēc zibens spēriena laikā nav nekādas garantijas, ka elektriskais lādiņš noplūdīs tādā veidā, ka automašīnā esošais cilvēks nejutīs nekādu efektu," skaidro Kantauts.

Kā pasargāt sevi no trieciena, kad atrodies automašīnā

Pērkona negaisa laikā nevajadzētu pieskarieties automašīnas metāla detaļām pat iekšpusē, jo nevar prognozēt, kuru ceļu zibens izvēlēsies - enerģijai tomēr kaut kur jānoiet. Mūsdienās automašīnās ir daudz elektronikas, tāpēc pēc zibens spēriena var rasties dažādas problēmas. Sākot no nenozīmīgām līdz pat ļoti nopietnām. Tāpēc Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā iesaka negaisa laikā labāk apstāties ceļa malā un nebraukt.

Sēdēt automašīnā ir diezgan droši, taču vajadzētu atturēties no pieskaršanās metāla detaļām, elektroierīču, tai skaitā arī radio lietošanas. Nevajadzētu lietot arī mobilo tālruni, jo ir bijuši gadījumi, kad viedtālruņu īpašnieks spērienu saņem tieši sarunas laikā.

Ap slēgtu mašīnu būtībā novērojams Faradeja režģa efekts, tādēļ automobilī sēdošie var justies salīdzinoši droši. Tomēr šādas drošības "garantijas" neattiecas uz stikla šķiedras automašīnām, kabrioletiem vai automašīnām ar atvērtiem logiem.

"Ir ļoti grūti atbildēt, vai automašīnā ir droši negaisa laikā, jo ir tik daudz mazu lietu, no kurām daudz kas var būt atkarīgs. Tomēr negaisa laikā ir ieteicams apstāties un gaidīt, kad vētra pāries," saka Kantauts.

Kāda ir iespējamība, ka zibens iesitīs automašīnai vai motociklam? To nevar aprēķināt, jo zibens spēriens drīzāk ir nejaušs notikums.

"Neviens nevar aprēķināt, kur zibens sitīsies un kādas būs sekas. Tiesa, dažas valstis vai zinātnieki publicē statistiku.

Skaitļi atšķiras, bet vidējā zibens spēriena varbūtība ir 1 pret 300 000.

Tomēr šī varbūtība tiek aprēķināta personai, nevis automašīnai vai motociklam," skaidroja sinoptiķis Kantauts.