"Nedroši", "īsts haoss" un "sliktāka kultūra nekā Indijā". Tā vairākos igauņu blogos un forumos tiek raksturota Latvijas ceļus satiksmes kultūra. Igaunijas portāls "Postimees" vēsta, ka iedzīvotāji pauduši lielu neizpratni par to, kāpēc šeit šoferi izvēlas nobraukt ceļa malā, lai "steidzīgajiem" šoferiem ļautu apdzīt pa "trešo joslu" ceļa vidū.
Par igauņu paradumu turēties joslas vidū Latvijā varot aizmirst. Tos, kuri plāno šurp braukt, brīdina: tur viss ir citādi, turiet acis vaļā un gatavojaties, ka garām jāpalaiž kāds ātrāks auto.
Arī lietuvieši ir norādījuši, ka Baltijas valstu vidū Latvijas ceļu satiksmes kultūra esot pavisam citādāka.
"Kad es pirms pāris gadiem braucu no Rīgas uz Viļņu, bija ļoti jocīgi redzēt, kā šoferi manis dēļ gandrīz nobrauc no ceļa. Sākotnēji tas šķita kā patīkams žests, ka mani palaiž garām, bet tad, kad auto uzbrauca nomalei, visi akmeņi šķīda uz visām pusēm," stāstīja lietuviete Migle Krancevičute.
Avārijas un to riski
Latvieši ar zināmu kaunu atzīst, ka valstī patiešām ir izveidojies bīstams un neoficiāli pieņemts braukšanas paradums - spiesties vairākās joslās.
Ir novērots, ka lēnākās mašīnas pārkārtojas tuvāk labajai malai, bet ātrākās mašīnas tās apdzen pa ceļa vidu.
"Uz mūsu ceļiem ir daudz agresīvu braucēju, kuri regulāri apdzen citus. Šādos brīžos jums ir tikai divas izvēles - nobraukt nomalē un palaist garām vai riskēt iekļūt avārijā," portālam "Postimees" sacīja kāda latviete Elīna.
Portāla "TVNET" sadaļas auto ziņu redaktors Ingars Tenis norādīja, ka esot radusies sajūta, ka Latvijā obligāti jālaižot garām "steidzīgie" šoferi.
Lai gan, braucot pa šoseju no Iklas uz Rīgu, ceļš ir gana plats, lai šoferi, kuri brauc lēnāk, varētu nobraukt malā un palaistu garām ātrākos braucējus, situācija ir bīstama.
Tā kā ceļa nomale ir paredzēta arī velosipēdistiem un gājējiem, abus apdraud šoferu agresīvie ieradumi.
Kāds šoferis pēc savas pieredzes norādījis, ka viņam nācies sastapties ar necerētu šķērsli - velosipēdists. Šajā situācijā viņš pat neskatoties braucis atpakaļ uz ceļa un apdraudējis citu satiksmes dalībnieku drošību.
Visbīstamākā situācija rodas tad, ja arī pa pretējo joslu braucošie transportlīdzekļi izdomā apdzīt lēnākos. Tādā gadījumā divu joslu vietā jau ir izveidojušās četras.
Latvija - melnās statistikas augšgalā
Tomēr daudzi cilvēki uzskata, ka Latvijā šis ir labs veids, kā ieekonomēt naudu ceļu paplašināšanai, jo tādējādi tiek nodrošinātas "steidzīgo" šoferu apdzīšanas iespējas.
Latvija ceļu satiksmes negadījumu reitingā atrodas augšgalā.
Pēc Eiropas Savienības Transporta drošības padomes (ESTC) datiem ceļu satiksmes negadījumos 2019. gadā Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju bojā gāja 68 cilvēki. Vēl tikai četrās valstīs šis mirstības rādītājs ir augstāks par Latvijas datiem.
Visdrošākā ceļu satiksme tiek uzskatīta Zviedrijā, kur 2019. gadā uz vienu miljonu iedzīvotāju bojā gāja 21 cilvēks. Eiropas Savienībā šis rādītājs sasniedzis 59 upurus, bet Igaunijā pērn tas bijis 39.
Uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi komunikācijas nodaļas pārstāve Anna Kononova pirms kāda laika medijam "Euronews" sacīja, ka Latvijā lielākoties cilvēki iet bojā ātruma pārsniegšanas, alkohola reibuma, drošības jostu nelietošanas vai slikto ceļa segumu dēļ.
"Esmu bijis Eiropā, Āfrikā, Indijā un ASV, bet Latvijā braukšana ir viena no bīstamākajām, ar kādu man nācies saskarties," sacīja kāds Lielbritānijas iedzīvotājs.
Pēdējos gados gan statistika uzlabojas, jo likumsargi arvien biežāk izmanto stacionāros un pārnēsājamos fotoradarus.
