Vēsturiskas vakcīnu katastrofas ASV apstiprina, kāpēc sasteigta Covid-19 vakcīna būtu "izcili stulba" ideja (3)

Valdība apgalvo, ka Covid-19 vakcīnai varētu "dot zaļo gaismu"

ASV federālās valdības komisārs Dr. Stīvens Hāns laikrakstam "Financial Times" bija izteicies, ka viņa aģentūra varētu apsvērt ārkārtas situācijas lietošanas atļauju vakcīnai pirms pēdējo klīnisko pētījumu rezultātiem. Hāns uzsver, ka līdzšinējos testos esot iegūti pietiekami pilnīgi pierādījumi, kas apliecina vakcīnas drošumu un efektivitāti.

Komisāram ir tiesības atļaut neapstiprinātu medicīnisko produktu izmantošanu ārkārtas situācijās, ja nav atbilstošu vai apstiprinātu alternatīvu.

Tā tas notika ar hidroksihlorohīnu un hlorohīnu. Federālā valdība 28. martā apstiprināja šos preparātus kā zāles pret Covid-19, ko ASV prezidents Donalds Tramps ļoti atzinīgi novērtēja. Pēc pāris mēnešiem tika atsaukta šo zāļu lietošanas atļauja. Pētījumi parādīja, ka tās nav efektīvas un var izraisīt nopietnas sirds problēmas.

Vakcīnas apstiprināšana

Lai vakcīna tiktu apstiprināta, zinātniekiem klīnisko pētījumu laikā ir jāapkopo pietiekami daudz datu ar pietiekami lielu skaitu brīvprātīgo, lai pierādītu, ka tā ir droša un efektīva. Kad dati ir apkopoti, ASV federālās valdības padomnieki parasti tos izvērtē mēnešiem ilgi.

Ārkārtas situācijas lietošanas atļauju var pieņemt daudz ātrāk. Tikai vienreiz vēsturē ASV valdība ir piešķīrusi vakcīnai šo nestandarta apstiprinājumu, taču tie bijuši neparasti apstākļi.

Karavīri bija gatavi tiesāties, apgalvojot, ka obligātā Sibīrijas mēra vakcīna esot viņus inficējusi, un tiesnesis liedza iespēju piešķirt zālēm ārkārtas situācijas atļauju. 2005. gadā tiesas spriedums tika atcelts pēc Aizsardzības departamenta lūguma, lai tā varētu turpināt militārā personāla vakcināciju - šoreiz pēc brīvprātības principa.

Pretējā gadījumā vakcīnām ir bijis jāiziet viss klīnisko pētījumu process un federālās valdības apstiprināšanas process, kas var ilgt mēnešus vai pat gadus.

Kad vakcīnas izgatavošanas process ir sasteigts, ir piedzīvoti traģiski rezultāti.

Vakcīna izraisa vīrusa uzliesmojumu

1955. gada 12. aprīlī valdība paziņoja par pirmo vakcīnu, lai pasargātu bērnus no poliomielīta. Dažu dienu laikā laboratorijas bija izgatavojušas tūkstošiem vakcīnas partiju. Uzņēmuma "Cutter Labs" izgatavotās partijas nejauši saturēja poliomielīta vīrusu, un tās izraisīja saslimšanas uzliesmojumu.

Vairāk nekā 200 000 bērnu saņēma poliomielīta vakcīnu, taču dažu dienu laikā valdībai nācās atteikties no šīs programmas.

"Četrdesmit tūkstoši bērnu saslima ar poliomielītu. Daži to pārslimoja vieglā formā, pāris simti bērnu palika paralizēti un apmēram 10 nomira," norādīja pediatrs, Mičiganas Universitātes profesors un ASV Medicīnas vēstures centra direktors Hovards Markels. Valdība apturēja vakcinācijas programmu, līdz tā varēja konstatēt, kas "nogāja greizi".

Problēmas ar mērkaķiem

Tomēr pastiprinātiem pētījumiem neizdevās atklāt vēl vienu poliomielīta vakcīnas problēmu.

Laikā no 1955. līdz 1963. gadam no 10 līdz 30% poliomielīta vakcīnu bija inficētas ar SV40 vīrusu.

"Vīruss attīstījies mērkaķu audos. Zinātniskiem mērķiem paredzētie makaki tika ievesti no Indijas, desmitiem tūkstošu no tiem," sacīja medicīnas antropologs S. Lohlens Džeins. "Viņi tika vesti šauros būros, un šajos apstākļos tie, kas ceļā nenomira, saslima ar vīrusu SV40 un ātri to izplatīja," piebilda Džeins.

Zinātnieki kļūdaini domāja, ka viņu izmantotais formaldehīds iznīcinās vīrusu. "Tas tika nodots miljoniem amerikāņu. Daudzi uzskata, ka šis incidents netika pienācīgi risināts," pastāstīja Džeins.

Daži pētījumi parādīja iespējamu saikni starp vīrusu un vēzi. Tomēr ASV Slimību profilakses un kontroles centrs norādīja, ka lielākā daļa pētījumu ir "mierinoši" un tie neesot patiesi.

Neviena pašreizējā vakcīna nesatur SV40 vīrusu, apgalvo centrs, un neesot pierādījumu, ka vīrusa klātbūtne kādam būtu nodarījusi kaitējumu.

Epidēmija, kas nekad nav notikusi

1976. gadā zinātnieki paredzēja jauna gripas paveida, ko sauc par cūku gripu, pandēmiju. Vairāk nekā 40 gadus vēlāk daži vēsturnieki to sauc par "gripas epidēmiju, kāda nekad nav bijusi".

"ASV prezidentam Džeraldam Fordam viņa padomnieki būtībā teica tā - lūk, mums ir pandēmiskā gripa, ko sauc par cūku gripu, kas var būt tikpat slikta kā spāņu gripa,"

pastāstīja Vašingtonas Universitātes medicīnas un radiācijas profesors Maikls Kinčs. Viņa jaunākā grāmata "Starp cerību un bailēm" pēta vakcīnu vēsturi.

"Fords no sākuma neapzināti kavēja jaunas vakcīnas izveidi, kas galu galā tika radīta steidzamā kārtā. Kad ir tik nopietna situācija... Viņiem tas bija jādara zibenīgi," sacīja Kinčs.

Fords pieņēma lēmumu padarīt vakcinēšanos par obligātu prasību. Valdība uzsāka programmu apmēram septiņos mēnešos, un 40 miljoni cilvēku tika vakcinēti pret cūku gripu.

Šī vakcinācijas kampaņa vēlāk tika saistīta ar neiroloģisku traucējumu, ko sauc par Giljēna-Barē sindromu, kas var attīstīties pēc infekcijas vai retos gadījumos pēc vakcinācijas.

"Diemžēl tāpēc, ka vakcīna tika izveidota tik steidzīgi, tika reģistrēti vairāki simti Giljēna-Barē gadījumu, lai gan tas nav līdz galam apstiprināts, ka visi slimnieki bijuši saistīti," sacīja Kinčs.

ASV Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja, ka paaugstināts risks saslimt ar Giljēna-Barē sindromu bijis vienam cilvēkiem no 100 000. Šī niecīgā riska dēļ valdība pārtrauca programmu, lai veiktu izmeklēšanu.

"Tas bija sava veida fiasko," sacīja Markels. "Labā ziņa ir tā, ka mēs nekad neesam piedzīvojuši cūku gripas epidēmiju. Tāpēc mēs bijām pasargāti, bet šis parāda to, kas varētu notikt."

Pieaug neuzticība ASV

Lai cilvēki sāktu neuzticēties vakcīnām, bija nepieciešama vairāku atgadījumu virkne. Pat pēc tūkstošiem bērnu saslimšanas ar pirmo poliomielīta vakcīnu 1955. gadā, kad programma tika atsākta, vecāki pārliecinājās, ka viņu bērni tiek vakcinēti.

Markels uzsver, ka cilvēku attieksme sāka mainīties laikposmā no 1955. gada līdz problemātiskajam cūku gripas vakcinācijas projektam 1976. gadā.

"Pārkāptas pilsoniskas tiesības, ļaudis televizoru ekrānos redz policistu brutalitāti, Vjetnamas karš, kad cilvēkiem sāka apriebties tā slepkavošana. Votergeitas skandāls, kas noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās," norādīja Markels.

"Visi šie notikumi izraisīja reālu neuzticēšanos varas iestādēm un federālajai valdībai. Tas attiecās arī uz medicīnas darbiniekiem un zinātniekiem. Šī neuzticēšanās laika gaitā ir tikai progresējusi."

"Izcili stulba" ideja

Markels uzskata, ka cilvēku neuzticēšanās sistēmai liek domāt, ka federālās valdības ideja par sasteigtu Covid-19 vakcīnu ir "izcili stulba".

"Šī ir viena no smieklīgākajām lietām, ko esmu dzirdējis, ko šī administrācija saka," sacīja Markels. "Viss, kas ir nepieciešams, ir viena slikta blakusparādība, lai izbeigtu vakcīnas programmu, kas mums ir tik ļoti nepieciešama pret šo vīrusu.

Tā ir katastrofas recepte."

ASV federālās valdības komisārs Hāns sacīja, ka lēmums par vakcīnu tiks balstīts uz datiem, nevis politiku.

"Tas varētu nodarīt būtisku kaitējumu," sacīja Kinčs, kurš pats ir brīvprātīgais pacients kādā no vakcīnas izmēģinājumiem. Nepietiekami pārbaudīta vakcīna var izraisīt "ļaunāko murgu scenāriju".

Pirmkārt, vakcīna var nebūt droša. Otrkārt, ja tā nebūs droša, cilvēki zaudēs ticību vakcīnām. Treškārt, ja vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību, cilvēkiem būs nepatiesa drošības sajūta un palielināsies risks inficēties. Ceturtkārt, ja zemas kvalitātes vakcīna ieraudzīs dienas gaismu, labāka vakcīna nekad nevarēs tikt apstiprināta, jo cilvēki nevēlēsies reģistrēties izmēģinājumiem, lai atkal riskētu ar savu veselību.

"Cilvēki nevajadzīgi mirs, ja tā tas notiks," sacīja Kinčs. "Mums ir jāpanāk, lai tas tā nenotiek."