T 28.10.2020.

"Re:Baltica": Janukoviča laikā "netīrā" nauda varētu būt plūdusi caur piecām bankām Latvijā

Eiro banknotes un monētas.

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Ukrainas gāztais prezidents Aleksandrs Janukovičs, viņa sabiedrotie un konkurenti nelegāliem darījumiem varētu būt izmantojuši vairākas Latvijas bankas, tostarp, "Aizkraukles banku" (tagad likvidējamo "ABLV Bank"), "Baltikums Bank" (tagad "BlueOrange Bank"), "Baltic International Bank", nu jau slēgto "Trasta komercbanku" (TKB) un Latvijas "PrivatBank", atsaucoties uz starptautisko žurnālistu kopprojektu "FinCEN Files", vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

"Re:Baltica" skaidro, ka "FinCEN Files" pamatā ir slepeni ASV reģistrēto banku ziņojumi, ko tās sniegušas ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (FinCEN), kā arī citi dokumenti un desmitiem interviju. Centrā uzsver, ka datu noplūde no ASV finanšu noziegumu izmeklētājiem pirmo reizi detalizēti parāda, kuras Latvijas bankas izmantoja Ukrainas gāztais prezidents Janukovičs, viņa sabiedrotie un konkurenti.

"Re:Baltica" atgādina, ka Janukovičs un sabiedrotie no 2010. līdz 2014. gadam nozaga desmitiem miljardu ASV dolāru, izmantojot valsts enerģētisko atkarību no Krievijas un izvairoties no nodokļu nomaksas importa shēmās, atdodot valsts pasūtījumus saistītām kompānijām, kā arī privatizējot valsts īpašumus zem to vērtības. Tā pēc prezidenta gāšanas lēsa gan Ukrainas jaunā valdība, gan dažādas nevalstiskās organizācijas.

"Viktors Janukovičs vadīja Ukrainas valdību kā noziedzīgu organizāciju, pieļaujot grandiozu korupciju un gūstot labumu no dažādām shēmām,"

2

teikts FinCEN 2016. gadā dokumentā. Tajā kopsavilktas Ukrainas amatpersonas un Janukoviča sabiedrotie, kuri piesavinājās valsts naudu, un ar viņiem saistītās kompānijas.

"Mako Holding" bija viena no tām - to kontrolēja Janukoviča vecākais dēls Aleksandrs Janukovičs, kuru ASV Finanšu ministrija 2015. gadā iekļāva sankciju sarakstā par Ukrainas īpašumu nelikumīgu piesavināšanos.

Tā Šveices meitasuzņēmums "Mako Trading SA" nosūtīja un saņēma maksājumus no kompānijām ar bankas kontiem Latvijā. 2012. gada decembrī "Mako Trading" pārskaitīja 800 000 ASV dolāru uz kontu "Aizkraukles Bankā" (tagad "ABLV Bank") par labu kompānijai "Industrial Commodities Trade S.A.". Cita kompānija - "Elberg Invest LLP" - savukārt no 2013. gada augusta līdz 2014. gada februārim vairākos maksājumos nosūtīja 1,8 miljonus ASV dolāru no tās konta "Baltikums Bank" (tagad "BlueOrange Bank") uz "Mako Trading SA" Šveices bankas kontu.

"BlueOrange Bank" norādīja "Re:Baltica", ka bankai nav tiesību publiski komentēt klientu darījumus. Taču banka sniedzot informāciju par klientu darbību visos gadījumos, kad to pieprasa tiesībsargājošās institūcijas, kā arī veic padziļinātas pārbaudes aizdomīgu darījumu gadījumos un informē par to kompetentās iestādes.

Cita kompānija, kas cieši saistīta ar pašu Viktoru Janukoviču, ir "Fineroad Business LLP". Tai bija bankas konts "Baltic International Bank". ASV medijs "BuzzFeed News" iepriekš ziņoja, ka "Fineroad Business LLP" bija saistīts arī ar kompānijām, kuras izgaismojās Krievijas cietumā mirušā jurista Sergeja Magņitska izmeklēšanā par 230 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no Krievijas nodokļu pārvaldes kontiem.

Nopludinātie dokumenti liecina, ka 2013. gadā "Fineroad Business LLP" veica pārskaitījumus kopumā par 2,3 miljoniem ASV dolāru "investīcijām Ukrainā" no tās konta "Baltic International Bank" uz savu kontu bankā Ukrainā.

"Baltic International Bank" mārketinga un komunikāciju pārvaldes vadītāja Ilze Vītola "Re:Baltica" norādīja, ka saskaņā ar likumu banka nevar sniegt ziņas par to, vai Viktors Janukovičs vai "Fineroad Business LLP" bija tās klienti.

Vienlaikus dokumenti atklāj, ka, iespējams, miljonus caur nu jau slēgto  "Trasta komercbanku" (TKB) atmazgāja ukraiņu oligarhs, gāzes un ķimikāliju tirgotājs Dmitro Firtašs, vēsta "Re:Baltica". FinCEN ziņojumos, kas balstās gan uz publisku informāciju, gan arī konfidenciāliem banku ziņojumiem, minēti piemēri, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanu un īpašumtiesību slēpšanas shēmām. Daļa darījumu notika caur ārzonu firmām ar kontiem TKB Latvijā un tās Kipras filiālē.

Ziņojumā Čikāgas FBI nodaļai FinCEN izsaka aizdomas, ka reāli eksistējoša nekustamā īpašuma biznesa piesegā caur ārzonām tika pārskaitīta nauda, lai maksātu kukuļus Ukrainas amatpersonām.

Kā piemērs minēta firma "Ladis Holding Ltd", kas pārskaitīja kopumā 68 miljonus ASV dolāru "neidentificējamiem saņēmējiem nekustamo īpašumu projektu attīstīšanai." FinCEN ziņojumā spāņiem minēts, ka firmai ar šādu pašu nosaukumu bija bankas konts TKB, bet tā patiesā labuma guvējs - Firtašs.

Saistībā ar iespējamu korupciju ziņojumos parādās vēl divas čaulu firmas ar kontiem TKB. Viena no tām ir "Centragas", kas no Firtašam piederošas bankas Ukrainā saņēma vismaz 2,3 miljonus ASV dolāru.

Vismaz 22 miljonus ASV dolāru saņēma cita čaulas firma ar kontu TKB - "Sternako Ventures LTD". Tā bija daļa no Firtašam piederošā ķimikāliju ražošanas holdinga "Ostchem".

Vairākām bankām aizdomīgs šķiet vēl viens ar Firtašu saistīts ofšors - "DF Investments Limited (BVI)". No 2012.līdz 2014. gadam šī firma pārskaitīja 6,2 miljonus ASV dolāru no sava konta TKB Kipras filiālē vairākiem saņēmējiem.

Likvidējamās TKB administrators Armands Rasa "Re:Baltica" norādīja, ka nevar sniegt ziņas ne par to, vai minētās personas ir bijušas bankas klienti, ne kā citādi komentēt "Re:Baltica" rakstā minētos uzņēmumus.

"Varu minēt ka, tā kā bankas iepriekšējā darbībā ir tikuši konstatēti pārkāpumi, tad atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem notiek sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm," piebilda Rasa.

2

"Re:Baltica" arī izpētījusi, ka reiz sevi par miljardieri pasludinājušo uzņēmēju un tuvu Janukoviča sabiedroto Serhiju Kurčeko, kurš Ukrainā tiek apsūdzēts par finanšu noziegumiem, tostarp valsts līdzekļu nozagšanu, 2012.gadā sāka apkalpot "ABLV Bank". Banka apgalvo, ka tā veica "padziļinātu izpēti šo kontu finansēm" un tos regulāri pārbaudīja, secinot, ka "ir pieļaujams turpināt strādāt ar Kurčenko saistītajām kompānijām".

2018. gada februārī FinCEN paziņojumā par ierosinājumu liegt "ABLV Bank" pieeju ASV banku sistēmai norādīja, ka "2014. gadā (..) Kurčenko pārskaitīja miljardiem ASV dolāru caur savu čaulu kompāniju "ABLV Bank" kontiem". FinCEN norādīja, ka Kurčenko 2015. gadā tika iekļauts ASV sankciju sarakstā, taču "ABLV Bank" turpināja apkalpot vismaz deviņu ar viņu saistītu čaulas kompāniju kontus.

Viena no Kurčenko kompānijām, kurai bija konts "ABLV Bank", bija Panamā reģistrētā "Prosperity Developments S.A.". Saskaņā ar nopludinātajiem dokumentiem, 2013. un 2014. gadā šī kompānija saņēma vismaz piecus miljardus ASV dolāru no Kurčenko piederošām Ukrainas kompānijām maksājumos "par degvielu" Latvijas, Kipras un Krievijas bankas kontos saistībā ar degvielas importa shēmu.

"ABLV Bank" pārstāvis "Re:Baltica" norādīja, ka banka šobrīd tiek likvidēta un likvidācijas procesā neatkarīga auditoru kompānija veic rūpīgu izpēti par bankas bijušajiem klientiem un to veiktajiem darījumiem. "Par konkrētām juridiskām vai fiziskām personām neko publiski komentēt nevaram," sacīja likvidējamās bankas pārstāvis Jānis Bunte.

Dokumentos figurē arī konsultants un lobists Pols Manaforts. Viņš 2019. gadā notiesāts par nodokļu un banku krāpniecības gadījumiem, kuri izgaismojās ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanas laikā par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Saskaņā ar apsūdzību, Manaforts un viņa partneris Ričards Geitss bija pārstāvējuši Ukrainas valdību un prezidentu Janukoviču, viņa Reģionu partiju un tās pēcteci. Taču Manaforts nebija ziņojis ASV varasiestādēm par šiem sniegtajiem pakalpojumiem, kas "radīja desmitiem miljonu dolāru lielus ienākumus".

Lai slēptu tos, Manaforts un Geitss izmantoja čaulas kompānijas. Nopludinātie dokumenti liecina, ka daļa naudas gājusi arī caur Latviju, vēsta "Re:Baltica".

2

Viena kompānija, kura izskatās saistīta ar Manafortu, bija "Englestead Ltd (BVI)". Tā bija iekļauta kādas bankas ziņojumā par ar Manafortu saistītajām kompānijām un to veiktajiem darījumiem, taču apstiprinājumu tam "Re:Baltica" neguva. 2010. gada decembrī "Englestead Ltd" uz savu kontu "ABLV Bank" saņēma 721,878 ASV dolāru no Belizē reģistrētas kompānijas, kura savukārt saistībā ar citu Ukrainas oligarhu - Igoru Kolomoiski - minēta kādas tiesas prāvas dokumentos.

Savukārt 2012. gadā Manaforta kontrolēta kompānija saņēma vairākus pārskaitījumus no uzņēmuma "Novirex Sales LLP", kuram bija konti "ABLV Bank" un "Baltikums Bankā" (tagad pazīstama kā "BlueOrange Bank"). Saskaņā ar Manaforta biznesa partnera Geitsa liecību, "Novirex Sales LL"P bija saistīta ar Andriju Kļujevu, Ukrainas uzņēmēju un tuvu Janukoviča sabiedroto, kurš arī bija daļa no "ģimenes".

No 2010. gada aprīļa līdz 2013. gada decembrim "Novirex Sales LLP" veica maksājumus vismaz 188 miljonu ASV dolāru apmērā, lielākoties izmantojot tās "ABLV Bank" un "Baltikums Bankas" kontus. Daļa šīs naudas - 400 000 ASV dolāri - tika nosūtīti arī "Olivenia Trading Ltd (CY)", kas minēts Manaforta un Geitsa apsūdzībā kā viņiem piederošs vai viņu kontrolēts uzņēmums.

Visbeidzot dokumenti atklāj, ka arī bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, iespējams, izvedusi daļu savu līdzekļu ārpus Ukrainas, un daļa no šīs naudas varētu būt gājusi caur Latviju. Par to bažas pauž viena no ASV bankām FinCEN Files nopludinātajos dokumentos.

2016. gadā kāda ASV banka ziņoja FinCEN par vairākām kompānijām, kuras varētu būt saistītas ar Timošenko. Banka identificēja šīs kompānijas, sīkāk izmeklējot rakstā nu jau slēgtā portālā "Sokrytoe" minēto informāciju, ka daļa Timošenko aktīvu, iespējams, pārskaitīti uz Kanādu caur čaulas kompānijām. Divām no bankas identificētajām kompānijām - "Ringatta Project Ltd" un "Woodmark Sales Inc" - katrai bija konts Latvijas "PrivatBank". Caur šiem kontiem no 2014.gada marta līdz decembrim, īsi pēc Timošenko atbrīvošanas no cietuma, tika pārskaitīti gandrīz 16,5 miljoni ASV dolāru.

"PrivatBank" norādīja, ka nav tiesīga komentēt un atbildēt uz "Re:Baltica" uzdotajiem jautājumiem.

LETA jau vēstīja, ka no FinCEN nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017. gadam.

2019. gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs.