Trešdien nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), platformā "Zoom" klātesot Kuldīgas novada domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai (JV), ārlietu ministra padomniecei Gundai Reirei, Kuldīgas novada Būvvaldes vadītājai, arhitektūras doktorei Janai Jākobsonei, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim.
Duļbinska atgādina, ka ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstam ir sena - tā radusies uzreiz pēc tam, kad Latvija 1997. gadā ratificēja UNESCO Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.
Darbs pie nominācijas izstrādes sākās 2001. gadā toreizējā Kuldīgas mēra, kurš pēc profesijas ir arhitekts, Edgara Zalāna laikā. Viņa vadībā sākto turpina un Kuldīgas virzību uz UNESCO atbalsta Bērziņa, kura pašvaldību vada kopš 2007. gada.
"Esmu pagodināts par iespēju jau otro reizi laikā, kamēr pildu ministra pienākumus, parakstīt Latvijas pieteikumu nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Precīzi pirms gada savu apņemšanos pieteikties šai nominācijai apliecināja Grobiņa, bet šodien - kultūras mantojuma pērle Kuldīga," pauda Puntulis.
Ministrs akcentēja, ka Kuldīgas nominācija, izceļot Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā radušos pilsētbūvniecisko struktūru, atspoguļo sabiedrības kā tradīcijas nesēju nozīmīgo lomu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Puntulis uzskata, ka Kuldīgas novada pašvaldība ar savu saliedēto un entuziastisko kolektīvu Latvijas mērogā sevi ir pierādījusi kā lielisks saimnieks, radot labās prakses piemēru aizsargājama pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā, veicot ieguldījumus, iesaistot iedzīvotājus un ar savu paraugu iedvesmojot.
"Kuldīgai šodien ir liela diena, jo noslēdzies ir teju 20 gadu periods, kura laikā mēs esam strādājuši un gājuši šo ceļu, lai nonāktu līdz pieteikumam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Man gribas izteikt pārliecību, ka Kuldīga iekļūs UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tas būs liels panākums ne tikai Kuldīgai, bet visai Latvijai," norādīja Bērziņa.
Viņa pauda pateicību Kuldīgas iedzīvotājiem, kuriem šo gadu laikā ir veidojusies un augusi izpratne par mantojumu, kurā dzīvo, un iedzīvotāji to ir gan novērtējuši, gan saudzējuši un attīstījuši, jo tikai visi kopā, par to rūpējoties un par to domājot, var būt cienīgi būt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Viņa pateicās bijušajam Kuldīgas mēram Zalānam, kuram pirms daudziem gadiem radās šī ideja, un pašvaldības Būvvaldes vadītājai Jākobsonei, kura daudzu gadu garumā ir bijusi nominācijas procesa virzītāja un pārraudzītāja.
Pašvaldība uzsver, ka Kuldīga ir UNESCO Latvijas Nacionālajā sarakstā kopš 2004.gada. Lai pilsētu būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot.
Kā norādīja pašvaldībā, ļoti svarīga ir pilsētas iedzīvotāju, namu īpašnieku, apsaimniekotāju un Kuldīgas novada pašvaldības sadarbība, kas izveidojusies par neatņemamu vēsturiskā centra pārvaldības daļu. 2011.gadā tika apstiprināts Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības plāns, kas visaptveroši iekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dažādus aspektus, tos integrējot ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma un kultūras attīstības sadaļās. Tāpat rūpīgi un ilgstoši esot strādāts, pētot un popularizējot pilsētas vēsturisko arhitektūru un pilsētbūvniecību, ainavu un dabas vērtības, kā arī nemateriālo kultūras mantojumu.