Pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā netika iekļauts Aleksandra Lukašenko režīmam pietuvināts uzņēmējs Aleksejs Oleksins. Viņš no sākotnējā saraksta izņemts pēc Latvijas lūguma, vēsta LTV raidījums "de facto", atsaucoties uz Londonā dzīvojošo baltkrievu cilvēktiesību aktīvistu Nikolaju Halezinu.
ES sankcijas pašlaik vērstas pret 88 fiziskām personām un septiņiem uzņēmumiem. Trešajā sankciju raundā decembra vidū sarakstā iekļāva arī divus uzņēmējus: būvniecības, mašīnbūves un lauksaimniecības jomās strādājošo Aleksandru Šakutinu un naftas, akmeņogļu tranzīta un banku sfērā ietekmīgo Nikolaju Vorobeju.
Dalībvalstis sprieda arī par citiem uzņēmējiem. Viens no tiem ir Vorobeja biznesa partneris Oleksins, kurš ir aktīvs tranzīta, tabakas, banku un daudzās citās nozarēs. Tomēr viņu no sankcijām paglābusi Latvija.
Intervijā raidījumam Halezins, noskaidrojot no saviem avotiem Briselē, sacīja, ka Oleksins, bijis šajā sarakstā.
"Viņš tika pēdējā brīdī no tā izņemts, svītrots. Jā, mēs zinām, ka tas bija Latvijas delegācijas lēmums," sacīja Halezins.
Pirmais iemesls Latvijai palūgt neiekļaut Oleksinu sankciju sarakstā būtu viņa biznesa intereses šeit, vēstīja "de facto". Oleksina sievai un dēlam Daugavpilī pieder uzņēmums "Latgales alus", kas nodarbina 70 strādājošos, un kompānija "Mamas D", kas tirgo iesalu un ražo elektrību un siltumu.
Halezins raidījumā sacīja, ka Latvija nevēlas zaudēt šādu investoru, taču lietas būtība ir tāda, ka ar vairākām izmeklēšanām ir pierādīts, ka līdzekļi, ko Latvijā investē Oleksins, ir iegūti korupcijas shēmās. Viņš atzīmēja, ka ir gatavs šo informāciju sniegt Latvijas varas iestādēm, ja tās izrādīs interesi.
Ārlietu ministrijā raidījumam ne apstiprināja, ne noliedza informāciju, ka tieši pēc Latvijas lūguma baltkrievu uzņēmēju Oleksins izņemts no ES sankciju saraksta.
Ministrija rakstiskā atbildē minēja, ka sankciju sagatavošanas procesā virkne sākotnējo piedāvājumu tika izņemti dalībvalstu kopīgu diskusiju rezultātā.
Ministrija skaidroja, ka attiecībā uz Oleksina iespējamo iekļaušanu sankciju sarakstā nevar komentēt klasificēta procesa detaļas.
"Tas ir normāls ES darba process, ka sākotnēji piedāvātais saraksts var atšķirties no apstiprinātā saraksta. To nosaka dažādi politiski, ekonomiski un juridiski faktori, piemēram, konkrētu pierādījumu esamība kādas personas ielikšanai ES sankciju sarakstos," skaidro ministrijā.
Ministrijā arī atgādināja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) runā Saeimā pausto, ka iepriekšējā sankciju pakete bija tikai pirmais solis Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā un kā signāls pārējiem.
Gandrīz pirms 10 gadiem Latvijas diplomāti pielika pūles, lai ES sankcijas pret Baltkrieviju minimāli skartu Latvijas ekonomiku. Toreiz sankcijas piemēroja Jurijam Čižam, ko daudzi uzskatīja par Lukašenko vistuvāko uzņēmēju.
Tieši Oleksina ģimene vēlāk pārņēma Čiža kompānijas Latvijā - jau minēto "Latgales alu" un "Mamas D". Čiča ietekme Baltkrievijā saruka, un viņa vietu ieņēma citi, no ierēdņu aprindām nākuši uzņēmēji, tostarp Oleksins.
"Oleksins šodien ir pārstāvēts daudzos biznesos, kas agrāk bija valsts biznesi, bet pēdējos gados tie nonāca privātās rokās. Tie uzņēmēji, kas tos saņēma, viņiem bija jādalās ar Lukašenko ģimeni. Piemēram, ir bizness, kas saucas "Bremino grupa", stāstīja Halezins.
Viņš teica, ka tā ir trīs uzņēmēju - Zaiceva, Vorobeja un Oleksina - alianse.
"Viņiem ir atdots viss kravu tranzīts caur Baltkrieviju. Šī nauda vispirms nonāk "Bremino", tad caur ofšoru tiek izvesta no valsts. Lielākā daļa nonāk Apvienotajos Arābu Emirātos ārzonu kompānijās, kuras nesniedz informāciju par patiesajiem labuma guvējiem," ziņo Halezins.
2019 .gadā Lukašenko ar īpašu rīkojumu Oleksina kompānijai piešķīra ekskluzīvas tiesības importēt Baltkrievijā tabaku. Tāpat Oleksins saņēma atļauju jaunas cigarešu rūpnīcas celtniecībai un tabakas kiosku tīkla attīstīšanai. Viņa vārds arī pieminēts vairākos baltkrievu žurnālistu pētījumos par cigarešu kontrabandu.
