Starp Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā ar liegumu lidot uz valstīm ārpus ES

Lidosta ''Rīga''.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

No valdības dienaskārtības ceturtdien izņemts jautājums par aviosatiksmes atjaunošanu ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), jo Satiksmes ministrija neesot spējusi laikus iesniegt vajadzīgos dokumentus. Civilās aviācijas pārvaldē saka, – šobrīd Latvija esot vienīgā ES, kurā liegta aviosatiksme ar trešajām valstīm, ziņo "TV3 Ziņas". 

Tas, ka ir liegums lidot uz trešajām valstīm no lidostas "Rīga", nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji neceļo. Viņi atrod apkārtceļus. Visbiežāk caur Viļņas lidostu un kādu no lidostām Polijā.

Un tie esot vidēji ap 600 cilvēku katru nedēļu, – ziņo Civilās aviācijas aģentūra. Latvijas iedzīvotāji izmanto Viļņas lidostu nokļūšanai ne tikai Kijevā, Minskā, bet arī tūrisma čārterreisiem uz Ēģipti un Turciju.

Civilās aviācijas aģentūras Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs norāda: "Šo rezervēšanas iespēju ir pietiekami daudz, un mēs jau šobrīd redzam, ka nav iespējams izsekot, kura persona, kur ir bijusi, kurā valstī atpūtusies, tas ir tas epidemioloģiskais risks."

Starp Baltijas valstīm Latvija ir palikusi vienīgā ar liegumu lidot uz valstīm ārpus ES, un situācijā, kad Latvijas iedzīvotāji to dara caur, piemēram, Viļņas lidostu, vēlāk daļa atgriežas Latvijā pa sauszemes robežu ar risku pa ceļam saslimt ar Covid-19.

"Mēs redzam, ka daļa pasažieru tur nakšņo vienu nakti pirms tam [..], daļa vēl pastaigā tur pa pilsētu. Tas nav epidemioloģiski droši. Ja no šejienes – tad mēs zinām par personām, kur bijušas, savukārt caur Lietuvu vai Igauniju, personai atgriežoties, neviens par viņu neko nezina," saka Vincevs.

Latvijā turpinoties aviosatiksmes liegumam uz un no valstīm ārpus ES, būtiski ir ne tikai iedragāts lidostas Rīga kā tranzīta mezgla statuss, bet tas uz šo brīdi esot pat pazaudēts.

Vairs nav tranzīta koridors – Austrumi-Rīga-pārējā pasaule, bet nu Austrumu pasažieru tranzītu pārņēmusi Viļņas lidosta.

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa atzīst, ka februārī lidosta zaudēja savas līderpozīcijas Baltijas tirgū.

"Cik man zināms, Viļņas lidosta ir apkalpojusi vairāk pasažieru februārī nekā mēs, un tā būs pirmā reize, kad Viļņas lidosta apkalpojusi ievērojami lielāku pasažieru skaitu pēdējo gadu laikā," stāsta Odiņa. 

Savukārt Vincevs norāda: "Līdz ar to mēs droši šobrīd varam pateikt, ka Latvija un Rīga nav vadošais Baltijas valstu tranzītpunkts."

Aviācijas eksperti uzsver, – tranzīta pasažieri no trešajām valstīm neradot Latvijai epidemioloģisku risks, jo divas trešdaļas no lidostas nemaz neiziet, bet lido tālāk, un viņi pēc būtības jau ierodas ar negatīviem Covid-19 testiem.

"Ja pakāpeniski šie tranzītpasažieri zūd, tad pasažieriem laika gaitā varētu mainīties paradumi, un viņi varētu vienkārši izvēlēties lidot caur citām lidostām, piemēram, Helsinkiem, Frankfurti. Ļoti negribētos zaudēt savas līderpozīcijas šobrīd, jo vēlāk būs ļoti, ļoti grūti atgūt. Tas ir stratēģiskas dabas jautājums, ko valdībai ir jāņem vērā un ir jāpieņem lēmums par trešajām valstīm," norāda Odiņa.

Nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" gan uzsver, – lidostas "Rīga" pozīcija iepretim Viļņai ilgtermiņā vienalga būs spēcīgāka, jo lidostas "Rīga" infrastruktūra ir mērķtiecīgi radīta lielākam pasažieru skaitam nekā kaimiņos, turklāt pats būtiskākais – "airBaltic" bāze ir un paliks Rīga.