Tallinas mērs Mihails Kelvarts vērsies pie Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas, aicinot viņu saistībā ar epidemioloģiskās situācijas saasināšanos nekavējoties izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu valstij un pašvaldībām operatīvāk īstenot pieņemtos lēmumus.
Kā vēsta galvaspilsētas vadības preses dienests, Kelvarts, kas pārstāv Centra partiju, nosūtījis Reformu partijas premjerei Kallasai vēstuli ar desmit konkrētiem priekšlikumiem par to, kas, viņaprāt, būtu darāms, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatību, nodrošinātu veselības aprūpi un ekonomikas funkcionēšanu.
Cita starpā, galvaspilsētas mērs arī ieteicis premjerei sākt sarunas par vakcīnu iepirkšanu ārpus Eiropas Savienības (ES), tai skaitā no Krievijas un Ķīnas.
Kā rakstījis Kelvarts, galvenā problēma šobrīd ir situācijas nopietnības neapzināšanās un no tās izrietošie nepatiesie un nemitīgi mainīgie signāli sabiedrībai, kā arī novilcināti, pienācīgi nesagatavoti un haotiski pasākumi. Pēc viņa vārdiem, informācijai par visiem noteikumiem un ierobežojumiem jābūt vienkāršai, skaidri saprotamai un viegli pieejamai.
Jau ziņots, Kallasa pirmdienas vakarā sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu programmā "Aktuaalne kaamera" pavēstīja, ka, sākot no ceturtdienas valstī tiek izsludināti stingri karantīnas ierobežojumi, kas būs spēkā vismaz vienu mēnesi, norādot, ka tas tiks darīts, ņemot vērā tā dēvētā Lielbritānijas koronavīrusa paveida straujo izplatību Igaunijā.
Saskaņā ar viņas teikto izglītības iestādes, izņemot tās skolas, kurās mācās bērni ar īpašajām vajadzībām, pāries uz attālinātām mācībām, bet vecākiem stingri ieteikts nevest savus bērnus uz bērnudārziem.
Tiks slēgtas arī visas tirdzniecības vietas, izņemot tās, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces, un aizliegtas sporta sacensības telpās.
Kā tikmēr norādījis Tallinas mērs, ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī ļautu ātrāk veikt vajadzīgos grozījumus likumdošanas aktos, iepirkt nepieciešamos materiālus, tai skaitā individuālās aizsardzības līdzekļus, noteikt sabiedriskajā sektorā strādājošajiem īpašu darba režīmu un iesaistīt situācijas risināšanā pašvaldību krīzes komitejas.
Līdztekus stingrāku ierobežojumu ieviešanai jāizstrādā arī plāns pakāpeniskai iziešanai no krīzes, jo cilvēki ir emocionāli noguruši ne tikai no ieobežojumiem, bet no situācijas haotiskās mainības, viņš uzsvēris.
Kelvarts mudinājis valdību drīzāk izstrādāt kompleksu sociālā atbalsta paketi gan krīzes skartajiem uzņēmējiem, gan privātpersonām, pirmām kārtām gādājot par palīdzību bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pensionāriem, maznodrošinātajiem un tiem, kuri zaudējuši darbu.
Mērs ieteicis valdībai uzsākt masveidā izdalīt individuālās aizsardzības līdzekļus, lai tos varētu lietot arī tie, kuri līdz šim to nav varējuši atļauties ekonomisku iemeslu dēļ. Viņaprāt, tāds solis palīdzētu mainīt cilvēku paradumus.
Viņš aicinājis veidot vakcinācijas punktus ar lielāku caurlaidību un nekavējoties sākt tiešas sarunas ar vakcīnu ražotājiem arī ārpus Eiropas Savienības (ES), tai skaitā Krievijā un Ķīnā
Kā rakstījis Kelvarts, nevilcinoties jāsagatavo papildu vietas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un jāapzina iespējas izmantot šim nolūkam arī esošās ēkas un infrastruktūru.
"Mūs sagaida nopietna veselības aprūpes krīze, bet nozares darbinieki jau tagad ir pārslogoti un noguruši. Jau tagad jādod skaidrs vēstījums par to, kādas palīdzības paketes būs paredzētas veselības aprūpes darbiniekiem, un runa nav tikai par piemaksām - ir jāizstrādā papildu sociālā atbalsta pakete," viņš norādījis.
Savā vēstulē Tallinas mērs ieteicis piesaistīt veselības aprūpes nozarei papildu darbaspēka resursus no privātā sektora un studentus, kā arī dot pašvaldību tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem lielākas pilnvaras attiecībā uz ierobežojumu uzraudzīšanu.
Viņš paudis pārliecību, ka krīzes vadībā vairāk jāiesaista privātais sektors, turklāt ne tikai pakalpojumu sniegšanā, bet arī darbaspēka un kompetenču ziņā, jo sabiedriskā sektora resursi pašlaik faktiski ir izsmelti.
Kelvarts aicinājis vairāk likt lietā pašvaldību kompetenci, to spējas novērtēt pretkrīzes pasākumu efektivitāti un prognozēt gaidāmās problēmas un vienlaikus apliecinājis arī Tallinas pašvaldības gatavību dot ieguldījumu krīzes risināšanā.
