Raidījums: Ministrija organizēs Skolēnu dziesmu un deju svētkus, neraugoties uz epidemiologu bažām

Svētku dalībnieki pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta "Manā dziesmā tu..." Mežaparka Lielajā estrādē. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Skolēnu Dziesmu un deju svētkus pagājušajā gadā atcēla, kad dienā ar Covid-19 inficējās 20 cilvēki. Neskatoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ka situācija vasarā varētu nebūt droša un bērni ir īpaša riska grupa, svētku organizatori ir apņēmības pilni dažu mēnešu laikā mobilizēt resursus, lai svētkiem sagatavotos.​Tradīciju saglabāšana esot svarīgāka, par, iespējams, veltīgi patērētiem resursiem, ja svētkus pēdējā brīdī nāktos atcelt, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

Skolēnu dziesmu un deju svētku svarīgākās norises ir kopā sanākšana, muzicēšana un dejošana. Šīs darbības epidemioloģiski ir ļoti nedrošas, turklāt jaunieši nebūs potēti. Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek.

XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek pagājušā gada vasarā, taču jau marta beigās organizatori lēma, ka risks ir pārāk liels, tāpēc svētkus atlika uz gadu. Tobrīd inficēto skaits dienā bija ap divdesmit, bet kopā saslimuši ap 400.  Tagad svētkus vairs nevarot atlikt.

"Dziesmu svētku notikums ir zināmā mērā mūsu identitātes simbols un tas ka mēs pēc diviem gadiem

2023.gadā atzīmēsim 150 gadus latviešu dziesmu svētkiem un ka pateicoties dziesmu svētkiem dzima arī Latvija kādu mēs to redzam, tad tā simboliskā nozīme ir tik liela, ka noteikti ir kaut kāda lapa vēsturē jāpāršķir, mēs nevaram vienkārši pateikt, ka nekas nenotika, tāpēc, ka nevarēja.

12

Un tad tālāk kaut kā nebūt, un kad tur 25 gads un kas to zina, kādi tanī brīdī būs apstākļi," norāda XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, noslēguma pasākuma vadītājs Romāns Vanags.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidro:

"Vairāku gadu garumā, entie Latvijas skolēni un skolotāji gatavoja repertuāru, cerēja, ka viņi to izdziedās un izdejos. Atnāca Covid-19 laiks, viņi to nevar izdarīt. Liktos, varētu uz gadu vēl pārcelt, bet ko tas velk līdzi, tas velk līdzi neskaidrību, vai arī nākamajā gadā šādi svētki ir iespējami." 

12

Ministre uzsver, ka tas ir svarīgi tāpēc, ka ir jāpieliek punkts, lai iesāktu ceļu uz jaunajiem dziesmu svētkiem.

"Lai tie bērni un tie skolotāji, kas ir mācījušies, saprastu, ka tagad ir sācies jauns cēliens," saka Šuplinska. 

Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē. Katrs pasākums notiks vienu dienu no jūlija līdz oktobrim. Skolēnu nakšņošanu ārpus mājām rīkotāji neplāno. 

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa norāda, ka šobrīd ir trīs scenāriji, taču visvairāk viņi orientējas uz B variantu, ar dažādiem notikumiem gan Rīgā, gan reģionos. 

"Bet ir C variants. Ja nevar vairāk pulcēties un nevar izbraukt no savām pašvaldībām un tu nevari nokļūt tajā reģionālajā notikumā vai Rīgas notikumā, tad svētkus rīko katrs savās mājās. C variants – savā skolā, savā pašvaldībā, savā pagastā, pilsētā," skaidro Bērziņa.

12

Svētku rīkotāji apzinoties risku, ka pat pie regulāras testēšanas un stingriem drošības pasākumiem, bērnu saslimšanu nevar izslēgt.   

"Ne par velti mēs šobrīd izskatām iespēju gan ar testēšanu pirms izbraukšanas no mājām iespējams, un iespējams, nokļūstot svētku notikumu vietā, lai būtu testēšana, mēs jau nevaram izbēgt no saslimšanas, var gadīties, mēs aizejam uz veikalu, arī tur mēs varam satikties ar infekciju, vai braucot sabiedriskajā transportā. Tik milzīgā izolācijā mēs neviens neesam pasargāti," saka Bērziņa.

Bērziņa apzinās, ka šis būs tāds valsts organizēts pasākums bērniem, apzinoties to, ka bērni ir tā lielākā riska grupa, kas netiek potēta, un ja būs kāda saslimšana, tad uzreiz būs arī atbildība. Viņa uzsver, ka tas viņiem ir bērnu dēļ jādara. "Mēs nevaram nolaist rokas un neko nedarīt," saka Bērziņa.

Svētku organizatori uzsver, ka pasākumus bez minstināšanās pēdējā brīdī atcels, ja eksperti pateiks, ka risks ir pārāk liels. Slimību profilakses un kontroles centra eksperti neaizliedz gatavoties svētkiem, taču  pasākumus ar lielu dalībnieku skaitu uzskata par maz ticamiem. 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis saka: "Es negribu norakt cerības. Attālināti! Es jums tikko teicu, attālināti ir iespējams dziedāt par telefonu, atrodoties katrs savā mājsaimniecībā. Bet kaut kādas norises ir iespējamas. Ja varēs sapulcēties mežā pieci bērni, attālināti dziedot, varbūt arī ir iespējams."

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis saka, ka viena lieta ir gatavoties dziesmu svētkiem - tas ir tāds process, kas notur bērnus aktīvus, motivē viņus kaut ko darīt. Otra lieta ir praktiskā dziesmu svētku organizēšana.

"Kā tas varētu izskatīties dzīvē man ļoti grūti ir iztēloties," saka infektologs.

No Covid-19 inficētajiem brīvas slimnīcas un dienā saslimušo skaits zem desmit – tādi varētu būt priekšnoteikumi brīvākai pasākumu norisei, min Dumpis. Šobrīd par tādu scenāriju nekas neliecina. 

"Mani var saukt par panikas cēlāju, bet es nekādīgi nespēju iztēloties, kā tā situācija varētu strauji uzlaboties. Situācijas uzlabošanās varētu būt tad, kad mēs sasniegsim 30 – 40% vakcinācijas aptveri," norāda Dumpis.

12

"Tad uzmanīgi mēs varētu skatīties uz vasaras vidu uz beigām, iespējams, mēs varētu nonākt līdz situācijai, kāda tagad ir Lielbritānijā vai Izraēlā, kur tiešām izskatās ļoti labi, bet arī viņi Lielbritānijā nekādas atvēršanas masu neorganizē un viņu ierobežojumi joprojām ir stingrāki kā Latvijā. 

Turklāt mēs jau esam sākuši vēršanas vaļā, nesagaidot vakcinācijas aptveres pieaugumu, līdz ar to es teiktu, ka mēs balansējam uz naža asmens," saka infektologs.

12

Lielākais organizēšanas darbs gulsies uz pašvaldībām, taču tām dziesmu svētki līdz šim nav bijusi prioritāte. Lielākas rūpes ir par to, lai skolēni sekmīgi pabeigtu 12. klasi un lai septembrī mācības varētu notikt klātienē. Pašvaldības gaida valdības lēmumu, kas varētu būt maijā. 

Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda: "Tas jau ir katras pašvaldības izšķiršanās, tas jau ir tieši tā reģiona vecāku, bērnu izšķiršanās. Bet, jāņem vērā arī tas, ka mēģinājumi nav notikuši, ka šobrīd visas skolas, vecāku rūpe, skolu rūpe ir pabeigt šo mācību gadu un vairāk atgriezties klātienes mācību procesā. Pašvaldības šobrīd maz debatē par šo jautājumu."

Rīgā saslimstības rādītāji visu laiku ir augsti un ir maz cerību tuvākajās nedēļās atgriezties pie mācībām skolās. Skolotāju potēšana sāksies nākamnedēļ. Līdz svētku pasākumiem jūlijā, augustā var nepietikt laika bērniem atkārtot repertuāru. Savukārt iepirkumi transportam un ēdināšanai ir jāizsludina laikus, un svētku atcelšanas dēļ var nākties maksāt kompensācijas. Pretargumentu ir tik daudz, ka šobrīd doma par svētku rīkošanu neliekas prātīga, spriež Rīgā. 

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (LA) saka:

"Lielākais šķērslis ir veselai saprāts. Pagājušogad mēs norāvām dziesmu svētkus pie desmit reizes mazākas saslimstības."

12

"Vai šī cerības uzturēšana ar domu, ka nu norausim pasākumu septiņas dienas pirms pasākuma, ir tā vērta? Es domāju ka nē. Es esmu runājusi ar vairākiem direktoriem, protams, privāti, oficiāli nē, es esmu runājusi ar vairākiem vecākiem, kas neredz jēgu būt tik optimistiskiem šajā brīdī," saka Raitinīka.

Arī epidemioloģisko prasību ievērošana var izrādīties sarežģīta un ja kāds to pārkāps, sekas var būt bēdīgas. Lielākās bažas, ka septembrī var neizdoties atgriezties mācībās klātienē. 

"Šeit ir bērni, kas no rīta trijos izbrauks no Kārsavas vai Krāslavas, lai dotos ar autobusu, sēžot, protams, savā maskā...

12

Labi, cerēsim, atbrauks uz Rīgu. Mēģinājumā mēģinās dziedāt, pēc tam mēģinās neiejukt pūlī, pēc tam būs vēl viens koncerts un pēc tam būs mājupceļš. Es domāju, tā ir diennakts visiem kopā. Kori dzied nevis par kolektīviem, bet par balsīm sadalīti. Jau tur viņi sajuks," saka Raitinīka.

Nākamnedēļ būšot zināmi  Rīgas skolēnu vecāku un pedagogu aptaujas rezultāti, kurā uzdoti jautājumi par gatavību svētkiem un vai pasākumiem ir atbalsts. Pamatojoties uz to Rīga izlems, vai svētku rīkošanai piekrist.

Rīgas budžetā  Skolēnu dziesmu un deju svētku norisei ir paredzēti 840 tūkstoši eiro, bet valsts ir rezervējusi 4,5 miljonus. 

Video: "Nekā personīga" sižets