"Viņš, iespējams, nekad nestaigās..." UFC superzvaigznes Čārlza Oliveiras smagais ceļš līdz virsotnei (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Čārlzs Oliveira
Čārlzs Oliveira Foto: Twitter/@lefthookclub

UFC superzvaigzne Čārlzs Oliveira agrā svētdienas rītā cīnīsies par vakanto vieglā svara divīzijas čempiona jostu, bet brazīlieša ceļš uz virsotni bija šķēršļu pilns.

31 gadu vecais Oliveira ir viens no panākumiem bagātākajiem cīkstoņiem UFC. Brazīlietim kopā ar Donaldu Seroni pieder rekords ar visvairāk uzvarām, kas izcīnītas ar nokautu vai sāpju paņēmienu (16).

Oliveira savu ceļu UFC sāka vien 20 gadu vecumā, kļūstot par desmito jaunāko cīkstoni, kurš jebkad ir cīnījies UFC. Oliveiras ceļš līdz UFC virsotnei gan nebūt nav bijis no vieglākajiem. Tagad Oliveira cīnās vieglā svara divīzijā, kurā viņš desmit cīņās ir izcīnījis deviņas uzvaras. Pirms tam brazīlietis startēja 65,8 kilogramu divīzijā, kur viņš sastapās ar lielām problēmām svara zaudēšanā. Tomēr šī problēma bija sīkums salīdzinājumā ar veselības likstām, kuras cīkstonim bija jāpārcieš bērnībā.

Kā jau liela daļa Brazīlijas zēnu, arī Oliveira bērnībā sapņoja kļūt par futbolistu, tomēr reimatoīdais artrīts potītēs viņa sapnim par futbolista karjeru pielika punktu jau agrā vecumā. Minētās slimības dēļ Oliveiram problēmas sagādāja pat stāvēšana kājās.

"Es slimnīcā biju divus gadus un ārsti manai mammai teica, ka es nekad nevarēšu nodarboties ar sportu. Es mīlēju futbolu un man nebija ne mazākās nojausmas, kas ir cīņas sports. Es nevarēju pamests slimnīcu. Maniem vecākiem bija jāstrādā, tāpēc dienas pirmo daļu es allaž pavadīju viens," sarunā ar "MMA Fighting" atcerējās Oliveira.

Cīkstoņa tēvs Fransisko Oliveira strādāja kautuvē un pārdeva vistu olas vietējā tirgū. Savukārt Čārlza māte Ozana bija apkopēja skolā un mācību iestādes direktora mājās. Ārstēšanas izmaksas bija augstas un Čārlza vecāki, visticamāk, nebūtu spējuši apmaksāt nepieciešamās procedūras, ja talkā nenāktu Ozanas priekšnieks.

"Kad ārsti teica pastāstīja par mana dēla kondīciju un sacīja, ka viņš, iespējams, nekad nestaigās, es teicu, ka Dievs to nepieļaus. Bet situācija bija nopietna - viņš nespēja pakustināt potīti. Paldies Dievam, ka mans priekšnieks mums ļoti palīdzēja," atcerējās Čārlza māte Ozana.

Topošā cīkstoņa māte pa naktīm gulējusi uz grīdas blakus Čārlza gultai, bet piecos no rīta cēlusies, lai dotos uz darbu. Bijuši gadījumi, kad Ozana mājās nav devusies pat mēnesi, jo ikdiena sastāvējusi no darba un laika pavadīšanas ar Čārlzu.

Oliveira bija 11 gadus vecs, kad viņš pameta slimnīcu. Viņš joprojām nebija izārstēts un ārsti ieteica nenodarboties ar smagām fiziskām aktivitātēm, tai skaitā Čārlza iemīļoto futbolu. Topošajam cīkstonim regulāri bija jāveic dažādu medikamentu injekcijas, bet divus mēnešus pēc izlaišanas no slimnīcas no slimnīcas, Čārlzs mēģināja spēlēt futbolu, tomēr tas nebija iespējams.

Futbols bija pārāk smaga aktivitāte puisim ar neveselām potītēm, tomēr Čārlzs atrada jaunu iespēju nodarboties ar sportu, uzsākot apmācības citā Brazīlijā ļoti populārā sporta veidā - džiudžitsā.

Mūsdienās Oliveira ir viens no, ja ne pats labākais džiudžitsa praktiķis UFC un lielākā daļa viņa uzvaras nāk cīnoties parterī, kad viņa pretinieks ir spiests padoties pēc kārtējā sāpju paņēmiena. 

Džiudžitss ir viena no sarežģītākajām cīņas mākslām, bet Oliveiram, acīmredzot, bija dabas dots talants, jo divus mēnešus pēc treniņu uzsākšanas 12 gadus vecais cīkstonis bija vietējais čempions savā vecuma grupā.

Kā atklāja Čārlza tēvs, jaunais cīkstonis laikā, kad viņam bija jāveic nākamā vizīte pie ārstiem, jau bija izcīnījis divas zelta medaļas.

Sākums tik tehniskā cīņas sportā kā džiudžitss Oliveiram, protams, nebija viegls. Viņš pieļāva daudz kļūdas un sākumā cīnījās pret meitenēm, cenšoties paļauties uz savu spēku, lai tiktu piesegts viņa meistarības trūkums.

Oliveira sāka trenēties sporta zālē ar nosaukumu "Bronx’s Gold Team", kur viņš jau pirmajā dienā tika pamatīgi iekaustīts. Čārlzu kārtīgi pārmācīja viņa nākotnes draudzene Džoisa Matiasa.

"Viņš tik ļoti vēlējās iemācīties šo cīņas tehniku, ka savainoja citas meitenes, kas bija manas draudzenes. Es uz viņu biju ļoti dusmīga. Viņš iedomājas, ka var ienākt mūsu zālē un darīt pāri citām cīkstonēm tāpēc, ka viņš ir zēns? Es viņam nedevu pat mazāko iespēju. Treneris allaž lika pret jaunajiem mācekļiem izturēties saudzīgi, bet es neklausīju un viņu [Oliveiru] pamatīgi iekaustīju," atcerējās Matiasa.

Treneru kolektīvs bijis pārliecināts, ka nākamajā dienā Oliveira uz treniņu neieradīsies, tomēr viņi kļūdījās. Čārlzam kolēģes mācība deva tikai papildu motivāciju trenēties vairāk.

Pavisam ātri "Bronx’s Gold Team" cīkstoņi un treneri saprata, ka Oliveiras potenciāls ir milzīgs, tomēr vairums uzskatīja, ka viņš kādu dienu būs džiudžitsa čempions. Par MMA tobrīd neviens vēl nedomāja.

"Es koncentrējos uz džiudžitsu. Bija laiki, kad cilvēki aicināja mani sākt cīnīties MMA, bet man tas nekad nepatika. Es trenējos MMA tikai, lai uzlabotu savu sirdsdarbību," sacīja Oliveira.

Arī Čārlza māte bija pret viņa iesaistīšanos MMA, tomēr 16 gadu vecumā viņu uz MMA treniņiem uzaicināja Horhe Patino, kurš "Chute Boxe" sporta zālē trenēja tādas UFC leģendas kā Vanderleju Silvu un Maurisio Hua. Šajā treniņnometnē Oliveira apliecināja savas dotības un viņa gaitas MMA uzņēma apgriezenus.

Savu profesionālo MMA debiju Oliveira piedzīvoja 18 gadu vecumā, kad viņš izcīnīja uzvaru viena vakara turnīrā, kurā piedalījās trīs cīkstoņi.

"Mūsu plāns bija riņķot apkārt, izvairīties no sitieniem, novirzīt cīņu parterī un piespiest pretiniekus padoties, izmantojot sāpju paņēmienus. Tajā turnīrā Čārlzs divus pretiniekus nokautēja, bet vienu uzveica ar sāpju paņēmienu," atcerējās Oliveiras ilggadējais treneris Eriksons Kardoso.

Tieši šajā turnīrā Oliveira apliecināja savas kvalitātes jau profesionālajā līmenī un divus gadus vēlāk viņš piedzīvoja debiju UFC.

Sākumā gan Oliveiram sekmes bija mainīgas - pirmajās piecās vieglā svara cīņās viņš izcīnīja divas uzvaras un piedzīvoja divus zaudējumus, kā arī viens duelis tika pasludināts par nenotikušu. 

Oliveira pēc zaudējuma pret augstāk minēto Seroni nolēma izmēģināt laimi 65,8 kilogramu divīzijā, tomēr tur zaudējumi mijās ar nespēju iekļauties noteiktajā svara limitā. Oliveira kopumā četras reizes nespēja iekļauties 65,8 kilogramu noteiktajā limitā un pēc 2016. gadā, pēc zaudējuma Rikardo Lamasam (arī pirms šīs cīņas Oliveira neiekļāvās svara limitā) viņš atgriezās vieglā svara divīzijā. Tālākais, kā saka, jau ir vēsture.

Šonedēļ Oliveira cīnīsies par vakanto vieglā svara divīzijas čempiona titulu, tiekoties ar bijušo "Bellator" organizācijas čempionu Maiklu Čendleru. Pirms titula cīņas oktagonā dosies arī Oliveiras iepriekšējais "upuris" Tonijs Fergusons, kurš cīņu aizvadīs pret Benielu Dariušu.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu