"Tas ir īstens seksa festivāls." Bijušās sporta zvaigznes stāsta par mīlas priekiem olimpiskajā ciematā (4)

Nav noslēpums, ka olimpiskās spēles teju katru gadu ir ne tikai vieta, kur sportisti cīnās par augstākā kalibra godalgām, bet arī nekautrējas nodoties mīlas priekiem.

Piemēram 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs tika uzstādīts izdalīto prezervatīvu rekords. Tokijas spēļu organizatori, mēģinot ierobežot Covid-19 izplatību, ir nolēmuši piekopt anti-seksa politiku. Organizatoru risinājums šajā jautājumā ir kartona gultas, kuru izturība ir ievērojami zemāka.

Bijusī Vācijas tāllēcēja Sjūzena Tidke, kura olimpiskajās spēlēs startēja 1992. un 2000. gadā, sarunā ar laikrakstu "Bild" norādīja, ka organizatoru mēģinājums piekopt anti-seksa politiku ir bezcerīgs.

"Aizliegums, manuprāt, ir pilnīgs izsmiekls. Tas nestrādās. Sekss olimpiskajā ciematā allaž ir bijis un būs. Atlēti olimpiskajās spēlēs ir savu fizisko spēju virsotnē. Kad sacensības ir beigušās, sportistiem ir jāatbrīvo savu enerģiju. Tad notiek viena ballīte pēc otras, savu lomu nospēlē alkohols... Cilvēki tur nodarbojas ar seksu un netrūkst personu, kas uz to parakstās," sacīja Tidke.

Bijušais galda tenisa spēlētājs Metjū Saijds medijam "The Times" atklāja, ka savas karjeras laikā viņš pretējā dzimuma uzmanību izpelnījies ne pārāk bieži, tomēr olimpiskajās spēlēs situācija bijusi pavisam citāda.

"Man allaž vaicā, vai olimpiskajās spēlēs patiesi tik daudzi sportisti nodarbojas ar seksu? Es vienmēr atbildu, ka tas ir īstens seksa festivāls. Es piedalījos 1992. gada olimpiskajās spēlēs. To divarpus nedēļu laikā es ar seksu nodarbojos vairāk reižu nekā visas savas dzīves laikā līdz tam brīdim," sacīja Saijds.

Bijušais galda tenisists gan norādīja, ka viņa intīmo sakaru skaits nebija pārāk augsts: "Jāsaka godīgi, tās bija divas reizes, kas neizklausās daudz. Bet 21 gadu vecam puisim bez augstākās izglītības un ar šķībiem zobiem tas ir neliels brīnums."

"Barselonas olimpiskajās spēles mums, olimpiskajām jaunavām, sekss bija tikpat svarīgs kā sports," piebilda Saijds.

Arī boksa superzvaigzne Entonijs Džošua piedalījās 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs, bet viņam izklaidēties patraucējis cīņu grafiks.

"Laba atmiņa no Londonas spēlēm bija fakts, ka vienuviet bija sapulcējušies tik daudzu valstu sportisti. Es esmu ballīšu cilvēks un gribēju ballēties ar seksīgajām meitenēm no Jamaikas un Zviedrijas. Es nodomāju: "Ak, šis būs kolosāli." Galu galā tā bija arī mana mājas pilsēta," sarunā ar "The Sun" atcerējās Džošua.

Lai uzvarētu, Džošua bija jāsaglabā augstākā līmeņa koncentrācija. Citi apstākļi, lai cik arī kārdinoši, nedrīkstēja traucēt.

"Es zināju, ka apkārt bija cilvēki, kuri zelta medaļu izcīnīja jau trešajā dienā un viņiem tika atļauts staigāt apkārt un baudīt dzīvi. Tikmēr es skrēju un strādāju fiziskajos treniņos. Man bija jāsaglabā uzmanību. Tas bija kaitinoši, bet es to paveicu mīlestības pret boksu dēļ," sacīja bokseris.

Organizatoru centienus šā gada olimpiskajās spēlēs ierobežot sportistu nodošanos mīlas priekiem jau pirms pašu spēļu sākuma visai uzskatāmi paguvis apšaubīt īru vingrotājs Raiss Makklenegans.