/nginx/o/2021/08/02/13963336t1he6b8.jpg)
Daudzi sportisti velta lielu daļu savas dzīves, lai tiktu pie olimpiskās medaļas. Līdz ar to šo godalgu nemateriālā vērtība nav viennozīmīgi nosakāma. Ar materiālo vērtību ir citādāk un ārzemju medijs CNN ir aprēķinājis šā gada olimpisko medaļu aptuveno vērtību naudas izteiksmē.
Netrūkst sportistu, kuri dažādu iemeslu dēļ savas olimpiskās medaļas ir pārdevuši. Kāds vēlējās nodarboties ar labdarību, kamēr citus sportistus olimpisko medaļu pārdot piespiedušas finansiālās problēmas.
Piemēram, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) leģenda Čārlzs Bārklijs savas 1992. un 1996. gada olimpisko spēļu zelta medaļas pārdeva izsolē, lai savā dzimtajā pusē palīdzētu izbūvēt dzīvojamo māju rajonus.
Protams, senākām medaļām ir lielāka pievienotā vērtība, kā piemēram, 1896. gada Atēnu olimpisko spēļu medaļa nesen tika pārdota par 180 tūkstošiem ASV dolāru.
Bet, kāda tad ir Tokijas olimpisko spēļu medaļu vērtība, ja ņemam vērā tikai un vienīgi izmantoto materiālu cenu? Smieklīgi maza...
Katra kaluma medaļas izmēri ir atšķirīgi - 85 milimetri diametrā (neatkarīgi no kaluma) un 7,7 līdz 12,1 milimetrs biezumā. Zelta medaļa patiesībā lielākoties ir taisīta no sudraba un tā ir tikai nedaudz apzeltīta. Zelta medaļas svars ir 556 grami un tikai seši no tiem ir zelts.
Savukārt sudraba godalga, kuras svars ir 550 grami, veidota tikai no sudraba. Bronzas godalga sver 450 gramus - 95% no tās sastāda varš, bet atlikušie 5% ir cinks.
Izmantojot mūsdienu aptuvenās metālu un dārgmetālu cenas, aprēķināts, ka Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļa ir aptuveni 800 ASV dolārus vērta (673 eiro). Pārkausēta sudraba medaļa būtu aptuveni 450 ASV dolārus vērta (378 eiro). Bet bronzas medaļa olimpisko spēļu rīkotājiem izmaksā aptuveni piecus ASV dolārus (4,21 eiro).
Kā jau minēts ievadā, olimpiskajām medaļām ir augsta pievienotā nemateriālā vērtība, bet to reālā cena ir visai zema. Piemēram, bronzas medaļas reālā vērtība ir vien nedaudz dārgāka par cigarešu paciņu Latvijas veikalos...
