Valdība lemj par labu aizsargājamo dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanai 80% apmērā

Kā grozījumu anotācijā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, likuma 10.panta pirmā daļa paredzēja, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības saņemt no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem kompensāciju.

Savukārt attiecīgie noteikumi nosaka, ka kompensācija par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem nepārsniedz 80% apmērā no aprēķinātajiem zaudējumiem.

Veicot grozījumus likumā, paredzēts nepārprotami noteikt, ka kompensācijas apmērs ir ierobežojams.

Šāds ierobežojums tiek noteikts, apsverot to, ka katrā komercdarbības modelī ir noteikti riski, ar kuriem jārēķinās, izvēloties attiecīgo nodarbošanos. Akvakultūrā putnu klātbūtne ir viens no tādiem, ar ko uzņēmējam ir neizbēgami jārēķinās, līdz ar to daļa no šī riska ir jāuzņemas arī akvakultūras uzņēmumiem, lai tiem būtu motivācija meklēt efektīvākus līdzekļus produktivitātes veicināšanai.

Pretējā gadījumā kompensācijas var radīt tirgus kropļojumus, jo kompensāciju saņemšana var kļūt izdevīgāka nekā zivju audzēšana realizācijai.

Tas pats attiecas uz augkopības, biškopības un lopkopības nozarēm. Migrējošo putnu barošanās ar lauksaimniecības kultūrām sētos laukos to migrācijas laikā ir ierasta parādība. Savukārt, lāču postījumu lopkopībai vai biškopībai nav iespējams precīzi prognozēt, tomēr lāču skaitam Latvijā un reģionā kopumā ir vērojama pieaugoša tendence.

Kā informē VARAM, pēdējo gadu laikā Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegto pieteikumu skaits un izmaksātā kompensācijas summa ir pieaugusi. 2018. gadā kopējā izmaksāto kompensāciju summa bija 256 302 eiro, 2019.gadā tā pieauga līdz 593 458 eiro, savukārt 2020.gadā tā sasniedza 1 754 782 eiro.