Kāda Igaunijas iedzīvotāja dalījusies ar prātam neaptveramu pieredzi, ko piedzīvojusi, atrodoties uz operāciju galda, vēsta portāls "Postimees".
"Es redzēju savu ķermeni. Redzēju ārstus, kas ar to strādāja." Igaunietes prātam neaptveramā pieredze, atrodoties uz operāciju galda (12)
Kā stāsta Rīna, viņa piedzīvojusi ko neparastu. Kad viņas bezsamaņā esošais ķermenis atradās uz operāciju galda, viņas apziņa pēkšņi bija pamodusies un nolūkojās uz ķermeni no augšas. Lai gan tas notika pirms 21 gada, Rīna par visu runāja tā, it kā tas būtu noticis vakar.
"Es biju ārpus sava ķermeņa, tādā pašā stāvoklī kā uz operāciju galda," viņa stāsta.
Sieviete atzīmē, ka par laiku, cik ilgi šajā stāvoklī viņa atradusies, viņai nav ne jausmas. Jautājumu par to neesot bijis, tam neesot bijusi nozīme.
Tajā brīdī Rīna saprata, ka šķietami viņa atrodas divās vietās vienlaikus. Tomēr to, kas jau uz operāciju galda bija noticis vai bija gaidāms, viņa nevarēja mainīt. Pārsteidzošākais bija tas, ka sieviete varēja redzēt visu, kas notiek apkārt.
"Es biju apmēram pusmetru no griestiem," viņa atceras. "Es redzēju savu ķermeni. Redzēju ārstus, kas ar to strādāja." Rīna apgalvo, ka jutusies kā tauriņš, kurš atrastos kūniņā.
"Bet tad notika kaut kas, kas lika apziņai atkal iegrimt manā ķermenī. Tas bija milzīgs ātrums un ļoti nepatīkama sajūta," skaidro Rīna. "Pēc tam es biju jūtīga, dusmīga uz ārstiem. Gribēju viņus spārdīt," viņa apraksta pirmās emocijas, atgūstot samaņu.
Šādas lietas notiek visā pasaulē
Saskaņā ar nāves pētnieka Karla Kāsnupa teikto, Rīnas pieredze ir ļoti līdzīga tai, ko piedzīvo arī citi cilvēki, kuri pēc šādas pieredzes spējuši aprakstīt savas sajūtas.
"Cilvēki tiešām anestēzijas laikā mēdz "pamosties"," viņš apstiprināja. "Raksturīga ir zinātkāre - apziņa vēlas skatīties apkārt."
Kāsnups pat plāno uzrakstīt doktora disertāciju par šo tēmu. Pēc viņa teiktā, mūsu pieņēmumiem par nāvi ir milzīga ietekme uz mūsu lēmumiem dzīvē. Bet ar zināšanām joprojām nepietiek.
Pēc pētnieka domām, ir dažas lietas, ko cilvēki piedzīvo, atrodoties uz dzīvības un nāves robežas. Pirmkārt, līdz 18 procentiem no tiem, kas nonāk šādā situācijā, piedzīvo "izkļūšanu no ķermeņa".
Tam var sekot miera sajūta. Daudzi nebaidās no nāves un nekrīt panikā. Šķiet arī, ka nav vajadzības atgriezties. Tajā pašā laikā uzdevums "atgriezties ķermenī" ir sāpīgs daudziem, tāpat arī Rīnai. Kasnups apgalvo, ka cilvēku pieredze visā pasaulē ir tik līdzīga, ka aprakstīšanai bieži tiek lietoti vieni un tie paši vārdi.