Cipule: Atsevišķos gadījumos ārsti jau saka, ka būs brīdis, kad sāksies "katastrofu medicīna"

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Drīz varam sasniegt to robežu, kad nāksies pilnībā mainīt veselības aprūpes sistēmu uz katastrofu medicīnu, intervijā LTV raidījumam "Šodienas jautājums" pauž Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Cipule norādīja: ja tiks sasniegta šī robeža, tad būs pilnībā jāpārkārto visa veselības aprūpes sistēma. Tai skaitā pilnībā mainītos pacientu šķirošanas kritēriji un izvēlētas atšķirīgas ārstniecības metodes. 

"Mēs jau pašlaik saskaramies ar lielām problēmām un atsevišķos gadījumos ārsti jau saka, ka būs brīdis, kad sāksies katastrofu medicīna, kas nozīmē arī gan pacientu šķirošanu," saka NMPD vadītāja.

Vienlaikus Cipule piesardzīgi izsakās, cik reāls šāds scenārijs varētu būt. "Mums ir jācer, ka, pat ja tie būs 2500 vai 3000 stacionētie, mēs spēsim nodrošināt palīdzību tiem visiem," bilda NMPD vadītāja. Viņa minēja, ka tiek arī apzinātas starptautiskās palīdzības iespējas, uz ko arī vairākas valstis ir atsaukušās. 

Cipule iezīmē, ka visvairāk satraucas tieši par medicīnas personālu. Latvijā esot ieguldīts finansējums resursu un kapacitātes palielināšanai slimnīcās, tomēr personāla trūkums vēl joprojām ir jūtams.

"Lai kādas mēs saklātu gultas un lai kādas mums būtu iekārtas - bez papildu rokām mēs galā netiksim," raidījumā atklāja Cipule.

8

Viņa piebilda, ka jautājums par personālu ir aktuāls jau kopš pirmā pandēmijas viļņa. 

Saskaņā ar Cipules teikto, situāciju reģionos apgrūtina tas, ka ne visas slimnīcas var nodrošināt divas plūsmas.

Jau ziņots par Madonas un Ogres slimnīcām, kuras izteikušās, ka nevar nodrošināt Covid-19 pacientu uzņemšanu, neraugoties uz to, ka tām to uzdevusi Veselības ministrija. Cipule atklāj, ka ir jāmeklē risinājums slimnīcās, kur pacientu plūsmu varētu nodalīt. Tajā pašā laikā viņa atklāj, ka ir slimnīcas, kurās plūsmu nodrošināt nevar. "Ogres, Madonas, Jūrmalas un Kuldīgas slimnīcas pirmā viļņa laikā netika iesaistītas," piebilda Cipule. 

Jau ziņots, ka šodien stacionēto pacientu skaits Latvijas slimnīcās sasniedzis rekordaugstu atzīmi - 1444. Iepriekš šis rādītājs bijis augstāks 23.oktobrī, kad slimnīcās ārstējās 1277 pacienti. Šī rudens stacionēto skaits jau pārsniedzis ziemā piedzīvotā Covid-19 viļņa slimnīcās nonākušo skaita maksimumu, kas 13.janvārī bija 1224 cilvēki.