20% ES iedzīvotāju joprojām nav saņēmuši primāro vakcinācijas kursu

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Savienības (ES) pieaugušo iedzīvotāju joprojām nav saņēmuši primāro vakcinācijas pret Covid-19 kursu, atsaucoties uz Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) datiem, šodien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vakcinācijas stratēģijas vadītājs Marko Kavaleri.

Tāpat ECDC dati liecina, ka ES un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) 40% pieaugušo iedzīvotāju ir saņēmuši trešo vakcīnas pret Covid-19 devu. Kavaleri EZA vārdā uzsvēra, ka ES pilsoņiem ir būtiski pabeigt primāro vakcinācijas kursu ar kādu no ES apstiprinātajām vakcīnām, savukārt tie, kas var saņemt balstvakcīnu, ir aicināti vakcinēties pēc iespējas ātrāk.

Runājot par vīrusa omikrona paveidu, EZA pārstāvis akcentēja - lai gan tas spēj efektīvāk izvairīties no vismaz dažiem imūnsistēmas aizsardzības mehānismiem, patlaban ir apstiprināts, ka Covid-19 vakcīnas joprojām nodrošina ievērojamu aizsardzību pret hospitalizāciju un smagu slimības norises gaitu, īpaši pēc balstvakcīnas saņemšanas.

Kavaleri pavēstīja, ka pagājušajā nedēļā kopā pulcējās zaļu jomas regulatori, lai apspriestu globālo atbildes reakciju pret omikrona saslimšanas vilni, kā arī pārrunātu iespējamās vakcīnas pret omikronu un citiem Covid-19 paveidiem. Eksperti vienojās, ka vairāku balstvakcīnu devu ievadīšana ar īstiem intervāliem nebūs ilgtspējīga pieeja. EZA pārstāvis uzsvēra, ka patlaban vēl nav iegūta pietiekami liela pieredze šādas pieejas īstenošanā, cīnoties ar citām slimībām, tāpēc ir grūti paredzēt, kāda būs kopējā ietekme.

EZA pārstāvis uzsvēra, ka atkārtota revakcinācija ar īsiem intervāliem var samazināt antivielu līmeni, jo imūnsistēmai ir vajadzīgs noteikts laiks, lai izstrādātu atbildes reakciju. Laika gaitā šāda pieeja varētu būt mazāk iedarbīga. Ja atsevišķās riska grupās būtu nepieciešama papildu balstvakcīna, būtu vēlams to saskaņot ar sezonalitāti, līdzīgi kā tas tiek darīts gripas gadījumā, lai palielinātu antivielas laikā, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ilgtermiņā būs jāizstrādā stratēģija attiecībā uz vakcīnu veidiem, kas nepieciešami Covid-19 ierobežošanai nākotnē. Pēc EZA pārstāvja paustā, šī ir nepārtraukta diskusija pasaules līmenī. Stratēģija prasīs koordināciju starp daudzām iesaistītajām pusēm.

Kavaleri vērsa uzmanību uz EZA tīmekļvietnē publicēto zinātnisko pētījumu par vakcinācijas pret Covid-19 ietekmi grūtniecības laikā. Pētījumā netika konstatētas nekādas pazīmes, kas liecinātu par paaugstinātām komplikācijām, spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību risku vai nelabvēlīgu ietekmi uz nedzimušajiem bērniem, saņemot RNA ziņneša vakcīnas devas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Covid-19 vakcīnas ir tikpat iedarbīgas un samazina grūtnieču hospitalizācijas un nāves risku. Starp grūtniecēm pēc vakcīnas devas saņemšanas ir novērotas vieglas un vidējas blakuspārādības, kuras novērotas populācijā kopumā.

Aktuālākās ziņas