Rīgas dome īpašuma pārvaldnieka amatam izvēlas ierēdni, kura darbu Valsts kontrole vērtēja kritiski (3)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Foto: Paula Čurkste/LETA

Kad Mārtiņa Staķa vadītā koalīcija pārņēma varu Rīgā, tā solīja pašvaldības ierēdņus izvēlēties atklātos, godīgos konkursos. Viens no ietekmīgākajiem amatiem pašvaldībā ir Pilsētas īpašumu departamenta direktora postenis. Konkurss uz to ilgst jau gandrīz pusgadu, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

Šonedēļ deputāti izlēma, ka apstiprināšanai amatā virzīs ilggadēju departamenta darbinieku, pašreizējo tā vadītāju Vladimiru Ozoliņu. Viņš konkursā nebija labākais, taču viņam palīdzēja atbildīgo politiķu simpātijas.

Atlasē pārkāpti koalīcijas deklarētie atklātuma un godīguma principi.

Rīgas domes vadības partijas solīja, ka atcels Nila Ušakova laikā iegājušos amatu dalīšanas kārtību. Tad pie ietekmīgas vietas varēja tikt partijai pietuvinātas personas. Mārtiņš Staķis un koalīcijas partijas apņēmās pašvaldības augstākos ierēdņus izvēlēties godīgos konkursos.

Konkursā uz Pilsētas īpašuma departamenta direktora amatu pieteicās 28 pretendenti. Piecu mēnešu laikā divās kārtās komisija izvēlējās labāko un paziņoja viņam par uzvaru. Tomēr amatu uzvarētājs nedabūs, jo tas jau ir rezervēts politiķiem tīkamam kandidātam.

Pretendentiem bija zināms, ka vispirms viņus sijās vērtējot CV un motivācijas vēstuli, tiem, kas tiks tālāk būs jāsagatavo pilsētas īpašumu attīstības stratēģija. Pēc tam - intervijas un testi. Uzvarētāju iztaujās politiķi un tad sekos domes balsojums. Tomēr tā nenotika.

Nebrīdinot dalībniekus, konkursa komisija un Rīgas domes Īpašuma komiteja sarīkoja vēl vienu atlases kārtu. Trīs labākos kandidātus aicināja uz komitejas sēdēm, kur ar prezentācijām tiem bija vēlreiz jāsacenšas.

Deputātu vairākums par labāko atzina viņiem labi pazīstamo ierēdni, Pilsētas īpašumu departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Vladimiru Ozoliņu. Konkursā viņš bija ieguvis tikai trešo lielāko punktu skaitu.

Visvairāk punktu sākotnējā konkursā bija ieguvis nekustamo īpašumu attīstīšanas biznesa uzņēmējs Andris Kupcis. Viņam konkurss bijis sarežģīts, prasījis daudz laika.

Otrs labākais rezultāts ir uzņēmējam, bijušajam Privatizācijas aģentūras un "Altum" valdes loceklim Jurim Vaskānam. Atlases beigu fāzē viņam radušās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā.

Trauksmi, ka trešās kārtas sarīkošana nav godīga, ceļ komitejas deputāts Valters Bergs. Viņaprāt, komitejas vadība un koalīcijas partijas jau pirms konkursantu uzklausīšanas vienojusies izgāzt divus labākos, lai amatu iegūtu Ozoliņš. Labāko pretendentu uzklausīšana notikusi tikai skata pēc.

Deputātu izvēlēto kandidātu Vladimiru Ozoliņu pašvaldībās darbā pirms 14 gadiem pieņēma Oļegs Burovs, kurš tobrīd bija Pilsētas īpašumu departamenta direktors. No 2014. gada Septiņus gadus Ozoliņš bijis Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes priekšnieks. Pērn viņu iecēla par direktora pienākumu izpildītāju.

Pirms gada Valsts kontrole publicēja ziņojumu par nekustamo īpašumu pārvaldību Rīgā. Tajā viena nodaļa veltīta pašvaldības īpašumu iznomāšanai. Ozoliņa pārvaldes darbs atzīts par neefektīvu.

Deputāti uzskata, ka revīzijas secinājums nav jāņem vērā. Tie bijuši citi laiki. Un revīzija bijusi pavirša.

Arguments, ko neformālās sarunās kā iemeslu neatbalstīt pirmos kandidātu min deputāti, ir politiskā piederība. Kupcis līdz konkursa sākumam ir bijis Jaunajā konservatīvajā partijā, savukārt Vaskāns strādājis ZZS ministres Danas Reiznieces Ozolas birojā Ekonomikas ministrijā.

Tas gan nevar būt oficiāls neatbalstīšanas iemesls, jo, piemēram, Rīgas izpilddirektora konkursā uzvarējušais Jānis Lange ir bijis "Vienotības" biedrs.

Pilsētas īpašuma komitejā strādā arī domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Arī viņš par labāko kandidātu uzskata Ozoliņu. 10 mēnešos amatā viņš esot sevi pierādījis. Arī pretendentu izvēles gaitā Staķis pārkāpumus nesaskata. Tas esot normāls politikas process.

Deputāts Bergs nedēļas sākumā paziņa, ka komitejas vadītājs Dainis Locis viņam pirms kandidātu uzklausīšanas zvanījis, lai pārliecinātu neatbalstīt uzvarējušos kandidātus, bet balsot par Ozoliņu. Locis to skaidro ar partiju viedokļu saskaņošanu.

Politiķiem nevajadzētu piedalīties ierēdņu izvēles procesā un konkursos nevajadzētu būt nedefinētām papildus kārtām, tad varētu cerēt uz labu rezultātu - tā uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs. Nepieļaujama ir pretendentu maldināšana.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu