Vācijā dzīvojošie krievi ar PSRS simboliku un atbalstu civiliedzīvotāju slaktiņam Ukrainā protestē pret "diskrimināciju"

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: AFP / Scanpix

Vācijā svētdien atkal notika akcijas Krievijas atbalstam, valstī dzīvojošajiem krievvalodīgajiem pieprasot izbeigt "diskrimināciju", ar kuru viņi saskaroties, kopš 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā.

Lai protestētu "pret naidu un terorizēšanu" ap 600 cilvēku svētdien pulcējās Vācijas finanšu centrā Frankfurtē, nesot līdzi Krievijas karogus, novēroja ziņu aģentūra AFP.

Policija izmantoja plašus spēkus, lai norobežotu prokrieviskos demonstrantus no apmēram 100 cilvēku pūļa, kas devās gājienā aiz plakāta "Patiesība un viedokļu dažādība pār propagandu".

Hannoverē Vācijas ziemeļos apmēram 600 demonstrantu automašīnās devās krievvalodīgo atbalsta braucienā, paziņoja Vācijas ziemeļos esošās pilsētas policija.

Foto: AFP / Scanpix
Foto: AFP / Scanpix
Krievu protestētāji Vācijā.
Krievu protestētāji Vācijā. Foto: AFP/SCANPIX

Ukrainas atbalsta demonstrācijā Hannoverē pulcējās 3500 cilvēku. Policija seko līdzi sabiedriskajai kārtībai pilsētā.

Līdzīgi protesti sestdien notika Štutgartē un Lībekā, kur piedalījās ap 150 cilvēkiem.

Lībekas policija paziņoja, ka ir apturējusi apmēram 60 automašīnu kolonnu par likumpārkāpumiem saistībā ar atbalsta paušanu "Krievijas agresijas karam pret Ukrainu" un "aizliegtu simbolu" izmantošanu.

Vācijā ir 1,2 miljoni krievvalodīgo un 325 000 ukraiņu. Varasiestādes bažījas, ka konflikts var saasināties arī Vācijā un protesti tiek izmantoti, lai popularizētu Krievijas pozīciju.

Kopš 24.februāra policija Vācijā ir reģistrējusi 383 pret krieviem vērstus pārkāpumus un 181 pret ukraiņiem vērstu pārkāpumu.

Plašu uzmanību izpelnījās pirmā automašīnu kolonnas akcija Krievijas atbalstam, kad pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē pulcējās ap 400 automašīnu.

Viens no pasākuma Berlīnē organizatoriem Kristians Freiers atzinis, ka pēc tam ir saņēmis simtiem nāves draudu, attēlus ar sadedzinātiem un sakropļotiem līķiem, bet viņa automašīnu remonta darbnīcas vietnei uzbrukuši hakeri un tās reitings internetā ir nokrities.

"Mana dzīve ir elle," atzinis 40 gadus vecais Freiers, kuram ir Krievijas un Vācijas pilsonība.

Viņš uzstāja, ka akcijas mērķis bija vērst uzmanību uz "ikdienas agresiju, kas tiek vērsta pret krieviem Vācijā", tomēr par pašu karu Ukrainā pēc būtības viņš neatbildēja.

Vācijā vairākās federālajās zemēs ir aizliegts publiski izmantot lietot latīņu alfabēta lielo burtu "Z", kas kļuvis par Krievijas agresijas simbolu

Pagājušās nedēļas demonstrācija, kas notika tajā pašā dienā, kad pasaule uzzināja par Krievu karaspēka pastrādātajām zvērībām Bučā, izsauca plašu sašutumu vācu sabiedrībā.

"Apollo" jau ziņoja, ka Krievija gatavo īpašu programmu, lai palīdzētu atgriezties valstī ārzemēs dzīvojošajiem krieviem, kas lielā spiediena dēļ, ko izsaukusi Maskavas agresija pret Ukrainu, vēlas repatriēties, vēsta Krievijas laikraksts "Izvestia".

Laikraksta ziņoto apstiprinājusi Krievijas Nodarbinātības ministrija un Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

"Izvestia" vēsta, ka vēlmi atgriezties Krievijā pauduši "augstas klases speciālisti", kuri tagad "ārzemēs jūtas neērti".

Kāds informēts avots laikrakstam sacījis, ka ļoti daudzi cilvēki pauduši vēlmi atgriezties Krievijā, tāpēc radusies ideja par programmām tādu cilvēku atgriešanai, kuri varētu atvest zināšanas un pieredzi no ārvalstīm.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu