/nginx/o/2022/04/15/14486226t1hdd2b.png)
Prokremliskā televīzijas kanāla "Rossija 1" raidījuma "60 minūtes" notiekošajā diskusijā studijas viesis Vladimirs Bortko zaudēja savaldīšanos, kad uz lielā ekrāna ieraudzīja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentus, kuri šonedēļ apmeklēja Krievijas armijas izpostīto Ukrainu.
Prokremliskā raidījuma vadītāja Olga Skabejeva diskusijā sacīja, ka ņemot vērā to, ka NATO caur Polijas dzelzceļu visu diennakti piegādā Ukrainai ieročus, ir jādomā par dzelzceļa mezglu iznīcināšanu.
"Visu diennakti viņi (NATO) piegādā Ukrainai ieročus caur Polijas dzelzceļu. Šajā ziņā, protams, tas nav joks, mums ir ļoti nopietni jādomā par dzelzceļa mezglu iznīcināšanu," sacīja prokremliski noskaņotā raidījuma vadītāja.
"Krievijas specoperācija Ukrainā... To, par ko tā ir kļuvusi, tagad droši var dēvēt par Trešo pasaules karu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Šobrīd mēs cīnāmies, ja ne pret NATO, tad noteikti pret NATO infrastruktūru. Un tas ir jāsaprot arī jums," sacīja prokremliskā raidījuma vadītāja. Viņa arī piebilda, ka valstu "līderus vajadzētu brīdināt, lai viņi sēž mājās."
Studijas viesis Vladimirs Bortko diskusijā uz lielā ekrāna ieraudzīja, kā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Lietuvas un Polijas valstu prezidenti tiekas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un bija sašutis par redzēto.
"Mums vajadzētu bombardēt Kijivu, tad viņi nebrauks. Tas ir jādara. Tas, ko mēs tagad redzam uz ekrāna, nekad nedrīkstētu notikt.
Ir tikai viens veids, kā reaģēt - vienu reizi uzspridzināt, un viss," saka Bortko.
Bortko ir krievu kinorežisors un bija Krievijas Valsts domes deputāts no 2011. līdz 2021. gadam.
VIDEO: Prokremliskā raidījuma viesis "aizsvilstas", ekrānā ieraugot Levitu un viņa kolēģus Ukrainā
Kyiv sank 'Moscow' and the Russians are furious. In response to the sinking of the warship 'Moskva,' state TV pundits and hosts propose bombing Kyiv, destroying Ukraine's railways and making it impossible for any world leaders to visit in the future. pic.twitter.com/OekII2fbPe
— Julia Davis (@JuliaDavisNews) April 15, 2022
Jau ziņots, ka 13. aprīļī Baltijas valstu un Polijas prezidenti trešdien tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Krievijas agresijai Ukrainā ir genocīda pazīmes, tomēr juridiski to var izšķirt tiesa, ceturtdien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
"No juridiskā viedokļa, to varētu konstatēt kāda no starptautiskajām tiesām, bet, redzot savām acīm, kas ir noticis ar Ukrainu, man šķiet, ka tur ir visas genocīda pazīmes.
Es to sauktu par genocīdu, kaut gan juridiski to vēlāk konstatēs kāda no starptautiskajām tiesām. Izskatās, ka tas ir genocīds," savā vērtējumā dalījās valsts pirmā persona.
Viņš pavēstīja, ka Baltijas valstu un Polijas prezidentu vizīte Ukrainā bija pirmais valsts galvu apmeklējums Ukrainā kopš kara sākuma. Prezidenti apmeklēja Borodjanku un citas vietas, kur varēja redzēt krievu karadarbības pēdas.
Pēc Levita paustā, tur bija nodedzināti dzīvojamo namu rajoni, izpostītas mājas, mīnēti ceļi un atsevišķas ēkas, lai cilvēki, kas mēģinātu glābt iedzīvotājus, kas tur atrodas, tiktu ievainoti vai pat ietu bojā.
"Patiešām, to visu bija smagi redzēt. Krievu armija netiek uz priekšu, jo ukraiņi varonīgi pretojas, tādēļ krievu armija pāriet uz terora taktiku pret civiliedzīvotājiem.
Mēs redzējām arī ukraiņu armijas sagrautos un iznīcinātos krievu tankus un citu bruņutehniku. Tas nozīmē, ka ukraiņu armija ir spējīga atvairīt krievu karaspēka uzbrukumus," sacīja valsts pirmā persona.
Levits akcentēja, ka Krievijai nav veicies ar sākotnējā plāna izpildi - dažās dienās ieņemt Kijivu. Prezidenta ieskatā, Krievija ir atkāpusies no sākotnējā plāna un "pārsviedusi" armiju uz Ukrainas austrumiem, kur gatavojas jaunam uzbrukumam.
Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Baltijas valstu un Polijas prezidenti pārrunājuši vairākus jautājumus. Viens no galvenajiem bija ieroči, kas Ukrainai ir vajadzīgi jau tagad, lai turpinātu pretošanos. Levits norādīja, ka ukraiņu tauta ir motivēta, saliedēta savas valsts aizsardzībai.
"Ukrainai ir vajadzīgi ne tikai vieglie, bet arī smagie ieroči. Gribu pieminēt, ka proporcionāli Baltijas valstis un Polija sniedz ievērojamu militāro palīdzību Ukrainai, ņemot vērā, cik lielas valstis mēs esam un kādas ir mūsu militārās iespējas. Ukrainas prezidents pateicās arī par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas sniegto atbalstu Ukrainas militāro spēju stiprināšanā," stāstīja Levits.
