Krievijas okupanti Ukrainas gūstekņus tur necilvēcīgos apstākļos - pārpildītos pagrabos, kur gūstekņus situši, pazemojuši un spīdzinājuši. Atbrīvoto ukraiņu stāstus savā oficiālajā "Facebook" profilā atklāj Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.
Krievijas militārpersonas 18. martā Kijivas apgabalā nolaupīja Sarkanā Krusta brīvprātīgo Volodimiru Hropunu. Viņš ar skolas autobusu brauca uz Kozaroviču ciematu, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kijevas, lai evakuētu dažus civiliedzīvotājus, kas tur bija palikuši kauju laikā, vēsta BBC.
Kad viņš mēģināja pārliecināt krievu karavīrus, lai viņam atļautu šķērsot kontrolpunktu, viņš tika aizturēts. Pirmās dienas viņš un citi ieslodzītie tika turēti netālu esoša ciemata rūpnīcas pagrabā. Kopā ar viņu 28 kvadrātmetrus lielajā telpā tika turēti aptuveni 40 ieslodzītie.
Volodimirs atceras, ka militāristi izmantojuši elektrošoku un dažādos veidos ņirgājušies par gūstekņiem. Viņam aizsēja acis un pieprasīja sniegt informāciju par Ukrainas armiju.
"Viens no karavīriem bija ļoti jauns, gandrīz kā bērns. Viņš izmantoja elektrošoku uz cilvēku kakliem, sejām, ceļiem. Šķita, ka viņš izklaidējas," atceras Volodimirs.
Gandrīz nedēļu gūstekņi atradās Ukrainā, taču vēlāk aizvesti uz Baltkrieviju, viņiem tika aizsietas acis, taču Volodimirs visu redzēja.
"Viņiem likās, ka mēs neredzam, taču es redzēju ciemus, kuriem braucām garām, Ivankovu, Čornobiļu, un tad es pamanīju, ka mēs šķērsojam robežu," stāsta vīrietis.
Baltkrievijā viņiem tika izsniegts personu apliecinošs dokuments. Tajā teikts, ka to izdevuši Krievijas Federācijas militārie spēki, un kā Volodimira dzimšanas vieta minēta "Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika". Tā Ukrainu pazina pirms Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, pirms tā kļuva par neatkarīgu valsti. Ieraksts liecina par Krievijas ambīcijām šajā reģionā.
Pēc tam viņus nogādāja Krievijas cietumā, kur ņirgāšanās turpinājās. Ieslodzītos piespieda mesties ceļos un ieņemt neveiklas pozas. Ja ukraiņu gūstekņi neskatījās pāridarītājiem acīs vai kaut ko darīja pārāk lēni - viņi tika piekauti.
"Mēs centāmies atbalstīt viens otru. Dažreiz nespējām noticēt, ka tas viss notiek. Bija sajūta, ka no 21. gadsimta esam pārcelti uz 16. gadsimtu," viņš saka.
Volodimirs spēja cietumā saskaitīt 72 ieslodzītos, taču tiek baumots, ka to ir daudz vairāk.
Divas nedēļas pavadījis apcietinājumā, 7. aprīlī Volodimirs tika izvests ārā no cietuma. Viņš un trīs ukraiņu sievietes no cita aizturēšanas centra ar gaisa transportu tika nogādāti uz Krimu. Aizturētās sievietes stāstīja Volodimiram, ka arī viņas tikušas piekautas. Lai gan viņi nesaprata, uz kurieni tiek vesti, taču bieži dzirdēja, ka karavīri izmanto vārdu "apmaiņa".
Sarkanā Krusta brīvprātīgais tika atbrīvots 9. aprīlī, pateicoties apmaiņai. No Krimas viņi tika nogādāti pa autoceļu uz punktu, kas atradās 32 kilometrus ārpus Zaporižjas. Gūstekņiem ļāva doties pāri tiltam uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Sākotnēji starp abām pusēm notika militāro karagūstekņu apmaiņa, un tikai pēc tam civiliedzīvotājiem tika atļauts šķērsot tiltu.
Ludmila Denisova ziņo, ka izglābto vidū ir smagi ievainotie, cilvēki ar asins saindēšanos un amputētām ekstremitātēm.
Citi izglābtie vēsta, ka gūstā viņiem tika atņemti zābaki, tie piepildīti ar ūdeni un uzvilkti kājās atpakaļ. Ieslodzītie bija spiesti trīs vai četras dienas aukstumā gulēt ar seju uz zemes.
Ar apsaldētām ekstremitātēm un aizsietām acīm vīrieši tika nogādāti Krievijas gūstekņu nometnēs, pēc tam uz Kurskas cietumu, kur viņiem netika sniegta medicīniskā palīdzība.
Tā vietā ukraiņiem vajadzēja vilkt ieslodzīto formas, viņiem apgrieza matus, kā arī piespieda mācīties patriotiskas krievu dziesmas un dziedāt tās saviem uzraugiem. Nopratināšanas notika divas vai trīs reizes dienā, pēc kurām ieslodzītie tika smagi piekauti. Gūstekņiem bija jāparaksta dokumenti, kas apliecina, ka ieslodzījuma laikā pret viņiem izturējās cilvēcīgi.
Okupanti nolēma apmaiņas laikā atbrīvot smagi slimos, kā arī apsaldējumu dēļ cietušos, kuriem amputētas ekstremitātes un kāju pirksti. Ātrās palīdzības mašīnu trūkuma dēļ okupanti uz kravas dzelzceļa platformām piecas stundas apmainījās ar smagi ievainotajiem ukraiņiem. Viņi tika novietoti uz nestuvēm, kuras tālāk aizveda krievu karavīri.
