Zelenskis vērtē Baltijas valstis kā Ukrainas tuvākos un uzticamākos draugus

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiekas ar Baltijas valstu ārlietu ministriem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiekas ar Baltijas valstu ārlietu ministriem. Foto: EPA/Scanpix

Baltijas valstis ir Ukrainas tuvākie un uzticamākie draugi, kas visādā veidā to atbalsta jau no paša Krievijas iebrukuma sākuma, piektdien, 6. maijā, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu.

"Jūs esat mūsu tuvākie un uzticamākie draugi, jo pirmie atbalstījāt Ukrainu kopš paša kara sākuma (..) gan ar ieročiem, gan diplomātiskajām darbībām. Jūsu cilvēki, jūsu sabiedrība mūs atbalstīja visādā veidā, visos virzienos," viņš sacījis.

Zelenskis arī nosaucis Igauniju, Latviju un Lietuvu par labākajām Ukrainas advokātēm gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē.

"Pateicos par šo tikšanos, par atbalstu Ukrainai, par šo signālu mūsu ļaudīm," Baltijas valstu ārlietu ministriem sacījis Ukrainas prezidents.

Ministri savukārt apliecinājuši atbalstu Ukrainas eirointegrācijas centieniem.

Kā norāda Ukrainas prezidenta birojs, viņi piedāvājuši palīdzību karā sagrautās sociālās infrastruktūras objektu, konkrēti, skolu un bērnudārzu atjaunošanā.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā pievērsta nepieciešamībai pastiprināt ES un visas starptautiskās kopienas sankciju spiedienu uz Krieviju, un Zelenskis uzsvēris Baltijas valstu vadošo lomu šai procesā.

"Ārkārtīgi svarīgi ir ne tikai pastiprināt sankciju spiedienu, bet arī saglabāt sankciju viengabalainību. Tām jābūt maksimāli efektīvām, nedrīkst atstāt agresoram iespēju no tām izvairīties un turpināt finansēt noziedzīgo karu pret Ukrainu," viņš norādījis.

Kā sociālajos tīklos paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viņa un kolēģu vizītes mērķis ir apliecināt solidaritāti Ukrainai, kā arī pārrunāt tālākās atbalsta iespējas.

Pēc ministra vārdiem, šodien tiek turpināta vizīte, kas tika pārtraukta 24. februārī. Jau rakstīts, ka Latvijas ārlietu ministrs kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem februāra beigās devās uz Ukrainu, lai paustu tai atbalstu cīņā par savu neatkarību un teritoriālo nedalāmību, tomēr toreiz vizīti pārtrauca Krievijas iebrukums Ukrainā.

Baltijas valstu ārlietu ministri vizītes laikā Kijivā pauda stingru atbalstu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Komunikācijas grupa.

Piektdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem apmeklēja Ukrainu. Kijivā ministri tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un Ukrainas vicepremjeri Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olgu Stefanišinu.

Ministri arī apmeklēja Kijivas priekšpilsētu Irpiņu, kas smagi cietusi Krievijas iebrukuma rezultātā.

Ārlietu ministri pauda stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un uzsvēra Baltijas valstu solidaritāti ar Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas agresiju. Latvija, Lietuva un Igaunija turpinās uzturēt politisko un diplomātisko spiedienu pret Krieviju, iestājoties par sankciju pastiprināšanu un izolējot Krieviju starptautiskajās organizācijās, uzsver ĀM.

Baltijas valstu ministri apliecināja stingru atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai jau tuvākajā laikā.

Sarunās ministri apsprieda arī praktiskās palīdzības iespējas Ukrainai. Rinkēvičs uzsvēra Latvijas apņemšanos turpināt sniegt visa veida - politisko, militāro un humānās palīdzības - atbalstu. Latvija piedalīsies Ukrainas atjaunošanas procesā, kā piemērus minot bērnudārzu un skolu rekonstruēšanu.

Sadarbībā ar Ukrainas pilsonisko sabiedrību plānots izveidot centru sievietēm un meitenēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības kara laikā.

Apmeklējot kara izpostīto Irpiņu, Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību izmantot visus starptautisko tiesvedību mehānismus, lai izmeklētu Krievijas armijas kara noziegumus un zvērības Ukrainā un sauktu vainīgos pie atbildības.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu