Raidījums: No Ukrainas jāizved graudi 50 miljonu tonnu apmērā. Pārtiku varētu eksportēt caur Baltkrieviju

20 valstis ar lielāko kviešu eksportu ik gadu pasaulei nodrošina 180 miljonus tonnu labības. Aptuveni trešo daļu izaudzē Krievija un Ukraina. Ukraina ir starp līderiem kukurūzas, miežu, rapšu un saulespuķu eļļas eksportā. Miljoniem tonnu pasaules tirgum paredzētas pārtikas tagad iestrēgušas Ukrainā.

Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās nolaupa graudus, ko nogādā Krimas ostā Sevastopolē. Raidsabiedrība CNN satelītattēlos atradusi pierādījumus, kā tiek uzpildīti kravas kuģi, kas graudus nogādā Sīrijā. Citas valstis zagto labību atsakās pirkt. Vilcienos graudus ved arī uz ziemeļiem - uz Krieviju. Ukraiņu varas iestādes aplēsušas, ka nozagtas jau ap pusotru miljonu tonnu pārtikas. Bet Ukrainas teritorijā vēl ir milzīgi krājumi, kas tuvākajos mēnešos ies bojā.

Kopš kara sākuma Ukrainas ostas nedarbojas, arī citas ostas Melnajā jūrā ir paralizētas. No Krievijas armijas apšaudēm cietuši kravas kuģi, bet jūra nosēta bīstamām mīnām. Vienīgā alternatīva ir sauszemes ceļš uz Eiropu.

"Varētu būt runa apmēram par 10, 15 miljoniem tonnu gadā no Ukrainas. Tie aprēķini ir tādi, ka viņiem jau 20 miljoni tonnas ir esošā raža, būs 30 miljoni tonnas vēl šī gada raža.

Kopā 50 miljoni tonnas ir jāizved no Ukrainas uz pasaules tirgiem, un tas, protams, ir milzīgs apjoms, bet nu ir Polijas ostas, ir Klaipēda, ir Latvijas ostas, un, tā kā tīri teorētiskas iespējas ir," vērtē Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka "daudz variantu nav, jo pa dzelzceļu ir ļoti maza kapacitāte, faktiski tikai daži sastāvi dienā var virzīties no Polijas uz Lietuvu, pie tam lēni un divreiz mainot sliežu platumu.

Tas nozīmē, ka tas ir lēns un neefektīvs instruments. Ir mēģinājumi atsevišķas graudaugu partijas sūtīt no Ukrainas ar mašīnām arī uz Latvijas ostām".

"Gan mēs, gan arī ostas stividori Ukrainas kontekstā ir iesaistījušies, un es zinu, ka ir notikusi virkne sarunu ar lietuviešu sadarbības partneriem, skatoties risinājums, kā būtu iespējams izvest graudus no Ukrainas caur Lietuvas teritoriju, es zinu, ka lietuvieši arī pie tā strādā," atklāj Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Polijā ir Eiropas platuma dzelzceļa sliedes, Ukrainā un Baltijas valstīs - padomju standarts. Tāds tas ir arī Baltkrievijā, caur kuras teritoriju Ukrainas vilcienu sastāvi tieši nokļūtu uz Lietuvas un Latvijas ostām. Raidījumam zināms, ka G7 valstis un ANO sākušas sarunas ar Baltkrievijas pārstāvjiem par šo iespēju.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atklāj, ka notiek diskusijas: "Diskusijas notiek visos iespējamos līmeņos no ANO līdz Eiropas Savienībai, bet šobrīd ir pāragri par kaut ko runāt, tā ir plašāka diskusija."

Dzelzceļa kravu plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām nav apstājušās. Baltkrievijas sliežu savienojumi ar Ukrainu ir sabombardēti, taču tā būtu ātri atrisināma problēma. Lielāka neskaidrība ir par to, vai Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vispār ir saglabājis jebkādu neatkarību no Krievijas un vai kravas nepazustu Krievijas virzienā.

"Esmu pārliecināts, ka Lukašenko meklē izeju.

Jautājums ir par to, vai viņš jutīsies pietiekami spēcīgs, lai stātos pret Putinu, laižot graudus cauri Baltkrievijai. Es teiktu, ka šobrīd nē. Galvenais, ko Lukašenko varētu prasīt no Rietumiem - drošības garantijas pret Krieviju.

Aizstāvēt diktatoru, kura valsts izmantota kā bāze karam pret Ukrainu, būtu gatava reti kura NATO valsts, vērtē militārais un drošības eksperts Glens Grants, kas kopš 2014. gada konsultējis Ukrainas aizsardzības struktūras un citas iestādes.

"Tāpat kā viss pārējais, tā ir naida lieta, jebkura iespēja Ukrainai kaut ko atņemt... Šādā ziņā tā ir karadarbība.

Otra lieta, ka Krievija zog visu, ko var. Tā darīja 2014. gadā Donbasā, aizveda visu, un tagad dara tieši to pašu, it īpaši dienvidos, kur tā aizved visu, ko var pārvietot," norāda drošības eksperts.

Graudu cena šobrīd jau ir dubultojusies un var turpināt kāpt. Latvijā šogad graudu ražu cer palielināt par apmēram 10%. Gan pie mums, gan citviet Eiropā šogad paplašināta teritorija, kur atļauts sēt graudus.

Arī Krievijas graudu eksports turpinās, jo rietumu sankcijas pret pārtiku nevērš. Visa pagājušā gada laikā "Latvijas dzelzceļš" pārvadāja 4,5 miljonus tonnu labības. 3 miljoni no tiem - Krievijas izcelsmes.

Šī gada pirmajos mēnešos krievu labības tranzīts pa dzelzceļu sarucis, taču maijā, kad parasti kravu plūsmas strauji sarūk, Krievija eksportu kāpinājusi. Tas vedina domāt, ka graudu krīzi tā radījusi ne tikai bloķējot Ukrainas ostas, bet arī pieturot savu produkciju līdz brīdim, kad cena dubultosies.