Dzelzceļa kravu plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām nav apstājušās. Baltkrievijas sliežu savienojumi ar Ukrainu ir sabombardēti, taču tā būtu ātri atrisināma problēma. Lielāka neskaidrība ir par to, vai Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vispār ir saglabājis jebkādu neatkarību no Krievijas un vai kravas nepazustu Krievijas virzienā.
"Esmu pārliecināts, ka Lukašenko meklē izeju.
Jautājums ir par to, vai viņš jutīsies pietiekami spēcīgs, lai stātos pret Putinu, laižot graudus cauri Baltkrievijai. Es teiktu, ka šobrīd nē. Galvenais, ko Lukašenko varētu prasīt no Rietumiem - drošības garantijas pret Krieviju.
Aizstāvēt diktatoru, kura valsts izmantota kā bāze karam pret Ukrainu, būtu gatava reti kura NATO valsts, vērtē militārais un drošības eksperts Glens Grants, kas kopš 2014. gada konsultējis Ukrainas aizsardzības struktūras un citas iestādes.
"Tāpat kā viss pārējais, tā ir naida lieta, jebkura iespēja Ukrainai kaut ko atņemt... Šādā ziņā tā ir karadarbība.
Otra lieta, ka Krievija zog visu, ko var. Tā darīja 2014. gadā Donbasā, aizveda visu, un tagad dara tieši to pašu, it īpaši dienvidos, kur tā aizved visu, ko var pārvietot," norāda drošības eksperts.
Graudu cena šobrīd jau ir dubultojusies un var turpināt kāpt. Latvijā šogad graudu ražu cer palielināt par apmēram 10%. Gan pie mums, gan citviet Eiropā šogad paplašināta teritorija, kur atļauts sēt graudus.
Arī Krievijas graudu eksports turpinās, jo rietumu sankcijas pret pārtiku nevērš. Visa pagājušā gada laikā "Latvijas dzelzceļš" pārvadāja 4,5 miljonus tonnu labības. 3 miljoni no tiem - Krievijas izcelsmes.
Šī gada pirmajos mēnešos krievu labības tranzīts pa dzelzceļu sarucis, taču maijā, kad parasti kravu plūsmas strauji sarūk, Krievija eksportu kāpinājusi. Tas vedina domāt, ka graudu krīzi tā radījusi ne tikai bloķējot Ukrainas ostas, bet arī pieturot savu produkciju līdz brīdim, kad cena dubultosies.