Āfrikā atrastas unikālas fosilijas, kas atklāj jaunu informāciju par Lohnesa ezera briesmoni

Apollo.lv
Āfrikā atrastas unikālas fosilijas, kas atklāj jaunu informāciju par Lohnesa ezera briesmoni
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 3
Foto: AP/Scanpix

Pleziozauru fosiliju atklāšana senā Āfrikas upes gultnē liecina, ka Lohnesa ezera briesmonis varēja dzīvot saldūdenī. Šis pleziozauru fosiliju atklājums senā upes gultnē liecina, ka dažas sugas, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par jūras radībām, varētu būt dzīvojušas saldūdenī, vēsta raidsabiedrība BBC.

Aizvēsturiskā rāpuļa fosilijas tika atrastas 100 miljonus gadu vecā upju sistēmā Marokas Sahāras tuksnesī.

Fosilijas liecina, ka dažas sugas, kuras iepriekš tika uzskatītas par saldūdens jūras radībām, varētu būt dzīvojušas saldūdens sistēmās.

Bātas Universitātes pētnieki sacīja, ka ir ticams, ka Skotijas ezerā varēja izdzīvot pleziozaurs. Taču pētnieku komanda arī norāda, ka pleziozauri izmira kopā ar dinozauriem pirms 66 miljoniem gadu.

Upes gultnē tika atrasti kauli un zobi no trīs metrus gariem pieaugušiem pleziozauriem un rokas kauls no 1,5 metrus gara mazuļa.

Milnera evolūcijas centra pētnieks Niks Longrihs sacīja: "Mēs īsti nezinām, kāpēc pleziozauri atradās saldūdenī."

Zinātnieki teica, ka, visticamāk, pleziozauri spēj dzīvot gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Pleziozauri, kurus 1823. gadā pirmo reizi atrada fosiliju medniece Mērija Aninga, bija rāpuļi ar mazām galvām, garu kaklu un četrām garām pleznām.

Longrihs sacīja: "Kauli patiesībā mums daudz pastāsta par senajām ekosistēmām un dzīvniekiem tajos. Tie ir daudz biežāk sastopami nekā skeleti, tie sniedz vairāk informācijas, ar ko strādāt.

Kauli un zobi tika atrasti izkaisīti dažādās vietās, nevis kā skelets. Tātad katrs kauls un katrs zobs ir no cita dzīvnieka. Mums šajā kolekcijā ir vairāk nekā ducis dzīvnieku."

Runājot par briesmoņu leģendu, zinātnieki sacīja – ir ticams, ka ezera ūdeņos varētu izdzīvot pleziozaurs. Bet fosiliju ieraksti arī liecina, ka pēc gandrīz 150 miljoniem gadu pēdējie pleziozauri izmira vienlaikus ar dinozauriem."

"Apollo.lv" pirms trīs gadiem vēstīja, ka visiem pazīstamais Lohnesa ezera briesmonis Nesija, visticamāk, bijis gigantisks zutis, paziņojuši zinātnieki no Jaunzēlandes, kuri nolēmuši sastādīt Lohnesa ezera floras un faunas katalogu. 

Zinātnieki nebija devušies ekspedīcijā, lai atklātu Lohnesa briesmoņa noslēpumu - viņi devās uz ezeru, lai vāktu ūdens paraugus pētniecībai, taču pēc 250 paraugu DNS apskates pamanīja vēl ko.

Izrādījās, ka ezerā nekādu milzīgu dzīvnieku, kā Lohnesa briesmonis, nav un, visticamāk, arī nekad nav bijis.

Lai arī daudzi domāja, ka Lohnesa briesmonis varētu būt dinozaurs, kurš dzīvojis ezerā, šī teorija izrādījās nepatiesa. Vienīgais dzīvnieks, kurš, dzīvojot ezerā, varētu sasniegt tik lielus izmērus, ir zutis. Tāpat zinātnieki noraida teoriju, ka briesmonis varējis būt liels sams vai polārā haizivs.

Viens no zinātniekiem sarunā ar BBC dalījās savās pārdomās par Lohnesa briesmoni Nesiju: "Mēs neatradām nekādas pēdas DNS analīzēs, kas norādītu, ka ezerā dzīvojis pat kas attālināti līdzīgs dinozauram. Bet ūdenī ir ļoti daudz zušu DNS. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka briesmonis, ko it kā redzējuši vietējie iedzīvotāji, varētu būt bijis milzīgs zutis."

Pirms vairākiem gadiem arī Krievijas zvejnieki pieprasījuši veikt izmeklēšanu Sibīrijā, Čanas ezerā, jo tur atrodoties mistisks radījums. Viņi apgalvoja, ka zinātnes neiepazītajam nezvēram ir garš kakls un aste, gigantiska muguras spura un citas pazīmes, kas raksturo arī noslēpumaino Nesiju.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu