Leiena: Putins cietīs sakāvi, bet ES un Ukraina uzvarēs (1)

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savas uzrunas sākumā akcentēja, ka vēl nekad iepriekš Eiropas Parlaments nav spriedis par situāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus piedzīvodams karu Eiropas teritorijā.

Fon der Leiena arī augsti novērtē Eiropas Savienības tūlītējo un pārliecinošo Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Vai mēs te runājam par ģimenēm, kas mēģina savilkt galus, vai uzņēmumiem, kas sastopas ar ļoti grūtu izvēli. Raugoties nākotnē, mums jārunā skaidra valoda, ļoti daudz kas tiek likts uz spēles, ne tikai Ukrainā, bet arī mums visiem, visai Eiropai un arī pasaulei kopumā. Tas būs milzu pārbaudījums mums. Tas ir pārbaudījums, ko mums uzliek tie, kas vēlas izmantot jebkādu šķelšanos mūsu starpā," norādīja fon der Leiena.

Eiropas Komisijas prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā nenotiek tikai Krievijas karš pret Ukrainu. Krievija ir izvērsusi arī karu pret Eiropas Savienības enerģētikas sektoru, demokrātiskām vērtībām un Eiropas Savienības nākotni. Autokrātija šobrīd ir metusi izaicinājumu demokrātijai, taču fon der Leiena ir pārliecināta, ka ar vajadzīgo drosmi un solidaritāti Vladimirs Putins cietīs sakāvi un gan Ukraina, gan arī Eiropas Savienība uzvarēs.

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Ierosinājums ar nodokli aplikt to elektroenerģijas ražotāju, kas elektrības ražošanā neizmanto gāzi, ienākumus paredzēts, lai naudu novirzītu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

"Šie uzņēmumi gūst ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši. Šajā laikā ir nepareizi gūt rekordlielus ienākumus, gūstot labumu no kara un uz patērētāju rēķina," uzsvēra Leiena.

Viņa sacīja, ka arī lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām nāksies sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.

Vienlaikus Leiena norādīja, ka ES pievēršas uzticamiem piegādātājiem, starp kuriem ir ASV, Norvēģija un Alžīrija.

Tāpat Leiena pavēstīja par plānotām tiesību normām, lai ES nodrošinātu svarīgus izejmateriālus, blokam pievēršoties aizvien plašākam elektrisko automobiļu un citu videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanai.

Tikmēr attiecībā uz Krieviju Leiena sacīja, ka ES turpinās izdarīt spiedienu uz Krieviju ar sankcijām tik ilgi, kamēr Ukrainā norisināsies karš.

Leiena arī paziņoja, ka dosies uz Kijivu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū un ES palīdzību Ukrainai.

Eiropas Parlamenta zālē Strasbūrā Leienas runu noklausījās arī Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.