Pk, 2.12.2022.

Raidījums: Ukrainas kara bēgļiem Latvija varēja sniegt dāsnāku atbalstu

Apollo.lv
Raidījums: Ukrainas kara bēgļiem Latvija varēja sniegt dāsnāku atbalstu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Bēgļi.
Bēgļi. Foto: Jānis Vingris

No naudas, ko kara bēgļu uzņemšanai rezervēja pavasarī, līdz šim izmantota mazāk nekā puse. Tomēr ukraiņiem pieejamā palīdzība sarukusi - valsts vairs neapmaksā uzturēšanos hosteļos, pat ne tiem, kas nevar strādāt. Savukārt vienoto bēgļu apkalpošanas centru Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kavējas apmaksāt.

Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe stāsta: "Klientu centrs, kur meitenes pārbauda visus dokumentus, noskaidro, kādas vajadzības. Šeit ir arī plakāts, kur pa stāviem redz visu, kādas lietas, kur ir. Attiecīgi meitenes izdod numuriņu un novirza tālāk. Diemžēl ēkas konstrukcija ir tāda, ka mēs uzreiz no šīm telpām neieejam trepēs un neejam augšā, mums ir jāiziet ārā un pa otrām durvīm."

Uz Rīgas Ukrainas bēgļu centru dodas gan tikko valsts robežu šķērsojuši ukraiņi, gan lietas kārto tie, kas te jau uzturas mēnešiem. Dienā te ienāk līdz pat tūkstotim cilvēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tiem, kas tikko ieradušies, ierāda sākotnējās naktsmītnes Rīgā vai citās pašvaldībās.

Tālāk no kara atbēgušajiem jādodas pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem pēc vīzām. Tālākos stāvos ir arī Nodarbinātības valsts dienesta, Rīgas sociālā dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Izglītības pārvaldes un citu iestāžu pārstāvji, te strādā arī psihologi.

Ukrainas iedzīvotāja Irina Latvijā ieradusies ar trīs meitām. Arī vecākā meita atradusi darbu, divas jaunākās vēl mācās. Ukrainā viņa strādāja Krivijrihas lidostas drošības nodaļā. Apmeklēt Latviju vienmēr bijis viņas sapnis, jo te Džūkstē apbedīts viņas Otrajā pasaules karā kritušais vectēvs. Viņa atzīst, ka sapnis beidzot piepildīts, tikai žēl, ka tādos apstākļos.

Bēgļu centrs adresi mainījis jau trīs reizes. Pirmās nedēļas tas atradās Kongresu namā, pēc tam to pārcēla uz bijušajām Rīgas tehniskās universitātes telpām Kaļķu ielā.

Centrā izvietoja septiņu valsts iestāžu pārstāvniecības, nerakstītā vienošanās nepārprotami bija, ka to finansēs no valsts budžeta. Aprīlī to nostiprināja arī likumā, kur paredzēja ka visi pakalpojumi kara bēgļiem pieejami šādā vienotā centrā.

Strīdā iejaucās premjers, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai naudu izmaksāt. VARAM gan bija iebildumi par atsevišķām sadaļām tāmē. Pirmajās kara nedēļās dome bija apmaksājusi no Krievijas izbraukušo ukraiņu diplomātu uzturēšanos viesnīcā. Šos izdevumus pārņēma Ārlietu ministrija. Tagad dome ministrijai prasa naudu arī par vasaras mēnešiem, bet atkal saņēmusi atteikumu.

Ministrija norāda, ka neiebilst, ka izdevumi Rīgas pašvaldībai jākompensē, bet neuzskata, ka tas ir VARAM uzdevums. Staķis to tulko kā politiskās vadības neieinteresētību.

29. aprīlī valdība apstiprināja rīcības plānu Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai. Kopējā summa, ko no budžeta iezīmēja šim mērķim, bija 116 miljoni eiro. Jau vasaras vidū izskanēja neizpratne, kur šī nauda palikusi, ja jau pat bēgļu centram Rīgā naudas nepietiek.

No 116 miljoniem eiro 53 miljonus iedalīja VARAM, lai tā segtu izmitināšanas, ēdināšanas un izglītības izdevumus. Līdz šim tā izmantojusi 40 miljonus, līdz gada beigām, visticamāk, iztērēs arī atlikušos 13. Šie ir lielākie tēriņi, kas bijuši plānā. Pēc Finanšu ministrijas datiem, vēl izmantoti nepilni deviņi miljoni. Kopumā tā nav pat puse no sākotnēji plānotās naudas.

Koordinējošā loma Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir iekšlietu ministrijai, bet risinājumi izmitināšanas problēmām nāk no Ekonomikas ministrijas. Līdz jūlijam valsts finansēja bēgļu uzturēšanos hosteļos, maksājot 15 eiro par diennakti, pēc tam piedāvāja 300 eiro mēnesī Latvijas iedzīvotājiem, kas izmitina ukraiņus savos mājokļos.

Visi Aleksandras tuvinieki palikuši Ukrainā, bet viņa pēc pirmajiem raķešu dārdieniem paņēma piecgadīgo meitu un devās prom. Četrus mēnešus palīdzēja Ukrainas bēgļu centrā kā brīvprātīgā, līdz viņai te piedāvāja apmaksātu darbu. Viņa stāsta, ka dzīvokļus atrast var, tas tikai prasa ļoti daudz zvanu un ilgu meklēšanu.

Redzot, ka tēriņi mazāki par plānotajiem, pavasarī radās ideja, naudu novirzīt pašvaldības īpašumu remontam. Maijā jau stāstījām, ka pašvaldības iesniedza savus plānus par kopumā 34 miljoniem eiro. Pēc šī sižeta Ministru kabinets izveidoja komisiju pašvaldību priekšlikumu vērtēšanai.

Tā noteica griestus investīcijām uzlabojumos - 300 eiro uz katru izmitināmo, izslēdza projektus, kas būtu gatavi pēc gada vai ilgāk. Projekti izmaksās ap pusotru miljonu, un pielāgotajās dzīvesvietās varēs uzturēties ap 1400 cilvēku. Bēgļu plānā neizmantoti vēl ir vairāk nekā 66 miljoni eiro.

Atsevišķās vietās, tostarp Rīgā, par hosteļiem vēl kādu laiku turpināja maksāt pašvaldības. Tagad vietvaras lūdz šo atbalstu turpināt vismaz invalīdiem, māmiņām ar maziem bērniem un citām cilvēku grupām, kas nevar strādāt.

Ceturtdien darba grupa vienojusies, ka no oktobra valsts apmaksās uzturēšanos hosteļos mazaizsargātajām grupām. Lēmums vēl jāapstiprina valdībā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu