Mēs esam iegājuši nestabilitātes periodā, kuru lielā mērā nosaka karš Ukrainā, tomēr vienlaikus arī Ķīnas ietekmes pieaugums un klimata pārmaiņas, kas rada spiedienu uz daudziem pasaules reģioniem un var izraisīt jaunu bēgļu pieplūdumu, līdz ar to es nevaru solīt Latvijai mierīgu, paredzamu nākotni, un ar to nav vērts sevi mānīt, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu tieši Krievijas armijas kaujas spēju paaugstināšanas kontekstā kritiski vērtējuši vairāki eksperti. Arī jūs esat izteicies, ka kara gaitā tas maz ko mainīs, jo liela pienesuma no mazapmācītiem, slikti sagatavotiem un vāji motivētiem iesauktajiem nebūs. Šis lēmums arī izraisījis gana lielus protestus Krievijas lielākajās pilsētās, vīrieši masveidā cenšas pamest valsti. Kādēļ, jūsuprāt, Putins pieņēma šādu lēmumu, kuram ir tik daudz negatīvu blakņu un teju nekāda reāla pozitīva pienesuma?
Tāpēc, ka Krievijas armijas situācija frontē ir ļoti slikta. Pēc okupantu sagrāves pie Harkivas mēs gaidām nākamos krievu zaudējumus, visticamāk, tie būs Hersonas virzienā. Pieņemu, ka Kremlī nebija skaidrības, ko šajā situācijā darīt.
Daudzu uzskats, ka mobilizācija atrisinās krievu armijas problēmas, ir neapzināšanās, ka tā nenovērsīs tos cēloņus un iemeslus, kas rada armijas neefektivitāti kaujas laukā.
Vispirms jau tās ir problēmas ar loģistiku un komandu kontroli, kas ir divas būtiskākās lietas kaujas laukā. Palielinot karavīru skaitu uz iesaucamo rēķina, sistēmā, kas nevar tikt galā jau ar esošajiem resursiem, nebūs rezultātu. Labākais rezultāts, kādu krievi var panākt ar mobilizāciju, ir vienību skaita palielināšana, bet tās būs vāji ekipētas un slikti motivētas.