Politologs: Attālinās iespēja "Progresīvajiem" piedalīties koalīcijas veidošanā

LETA
Politologs: Attālinās iespēja "Progresīvajiem" piedalīties koalīcijas veidošanā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 5
Partijas "Progresīvie" pārstāvji - Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (no kreisās), partijas finanšu ministra amata kandidāts Andris Šuvajevs, partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens, partijas līdzpriekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte Antoņina Ņenaševa un partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.
Partijas "Progresīvie" pārstāvji - Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (no kreisās), partijas finanšu ministra amata kandidāts Andris Šuvajevs, partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens, partijas līdzpriekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte Antoņina Ņenaševa un partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs. Foto: Evija Trifanova/LETA

Pēc šajā nedēļā notikušajām koalīcijas sarunām partijas "Progresīvie" iespējas piedalīties koalīcijas veidošanā turpina attālināties, norāda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Vaicāts par lielākajiem zaudētājiem un uzvarētājiem šonedēļ notikušajās sarunās, politologs norādīja, ka lielas kustības valdības veidošanā nebija redzamas, drīzāk "savstarpēja riņķošana", kurā vairāk zaudētāji ir "Progresīvie".

Sarunās nav izteikta uzvarētāja, tomēr vizuāli, "milimetra kustību" līmenī lielākie ieguvēji izskatās "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) tandēms ar savu vienoto pozīciju pret "Progresīvajiem" valdībā, skaidroja Rajevskis.

Eksperts prognozē, ka "Jaunās vienotības" (JV) līdera, Ministru prezidents Krišjāņa Kariņa vadībā koalīcijas veidošanas sarunas turpināsies arī pēc pirmdien, 17. oktobrī, paredzētās Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Kariņu.

Tāpat šis process pagaidām virzās uz to, lai tiktu izveidota trīs partiju - JV, AS un NA - veidotā koalīcija, jo aizvien mazāk parādās nopietni politiski argumenti, lai NA un AS novirzītos no šī modeļa, skaidroja Rajevskis.

Taujāts, vai tas noslēgsies ar JV izšķiršanos par labu šo trīs partiju valdībai, politologs prognozēja, ka tas varētu notikt plūstoši jeb ar laiku. Jau šonedēļ Kariņa retorikā bijis iespējams manīt, ka JV ir aizgājusi nostāk no sākotnēji striktākas pozīcijas par labu četru partiju koalīcijai.

Reizē JV vēl arī gaida, kad novembrī Kariņš saņemtu Valsts prezidenta nomināciju premjera amatam, tāpat JV interesēs ir parādīt, ka tā, nevis kāds sadarbības partneris, kontrolē sarunu procesu, skaidroja Rajevskis.

Kad sāksies trīspusējās - JV, AS un NA - sarunas, tad arī paātrināsies sarunu temps, jo pastāv sabiedrības un mediju spiediens, ka valdību vajag izveidot ātri, norādīja politologs.

Tāpēc šo procesu nevar ievilkt, mēnešiem diskutējot, vai "Progresīvos" ņemt vai neņemt valdībā, jo ir acīmredzami, ka balsu skaita ziņā bez viņiem var iztikt, skaidroja eksperts.

Viņš norādīja, ka cita situācija koalīcijas sarunās būtu, ja 14. Saeimā būtu ievēlēta arī "Attīstībai/Par!" un, ja lielajam trijniekam - JV, AS un NA - būtu tikai 49 balsis, jo tas mainītu sarunu dinamiku. Taču pašreizējā situācijā, kad JV, AS un NA ir 54 balsis, Rajevskis īsti neredz, kā varētu sabiedrībai pārliecinoši izskaidrot, kāpēc koalīciju neveidot no šīm trim partijām.

Lūgts komentēt "Progresīvo" gaidāmo lomu 14. Saeimā, ja viņiem būs jāstrādā opozīcijā, politologs norādīja, ka tīri objektīvi kā jauniem deputātiem viņiem nav pieredzes Saeimas darbā, viņi nepārzina parlamentārā darba, cīņu fineses.

Lai darbs opozīcijā būtu veiksmīgs, esot nepieciešama ļoti augsta profesionalitāte, dziļa izpratne par darba procesu, lai "tevi respektētu", lai opozīcijā atrastu partnerus, ar ko sadarboties. Kā piemēru partneru nepieciešamībai opozīcijā Rajevskis minēja pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas rosināto parakstu vākšanu referendumam par ostu reformas likumu.

Lai spertu šādu soli, kas sagādā diskomfortu koalīcijai, un ar ko tiek mēģināts nobremzēt valdības virzīto procesu, ZZS bija jāatrod atbalstītāji citās opozīcijas partijās, norādīja politologs.

Eksperts skaidroja, ka atsevišķos jautājumos "Progresīvajiem" sabiedrotos var izdoties atrast, taču "hiperliberālo brīvību" jautājumos, kas ir starp šīs partijas prioritātēm, tas var neizdoties.

Vaicāts par sadarbību ar JV, Rajevskis norādīja, ka "Progresīvie" ar JV var vienoties par kopīgu nostāju Civilās savienības likumprojekta un Stambulas konvencijas atbalstīšanā. Reizē arī JV varētu nebūt pa ceļam ar "Progresīvajiem" "hiperliberālo brīvību" lietās.

Runājot par citām koalīcijas un opozīcijas sadarbības iespējām, politologs norādīja uz AS kā topošās koalīcijas partijas un ZZS kā iespējamās opozīcijas partijas iespējamo sadarbību reģionālajos jautājumos, kuros tām ir līdzīgi viedokļi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 12, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu